Mežrūpnieki apstrīdēs KP lēmumu par priekšrocībām LVM līgumos

Uzņēmumu ieskatā lēmums ir prettiesisks, jo KP ignorējot likumus un tiesas nolēmumus. Mierkalns norāda uz KP lēmuma 258. punktu, kur teikts, ka "(..) ja tiesu nolēmumi, ar kuriem IML izpilde ir apturēta, tiek atcelti, LVM ir pienākums turpināt pildīt šajā lēmumā noteikto (..)".

Uzņēmumu ieskatā KP ar savu lēmumu faktiski iejaucas tirgus pārdalē, "ignorējot vēsturisko mežrūpniecības saimniecību nozīmi meža nozares attīstībā un reģionu nodarbinātības saglabāšanā". Mierkalns apgalvo, ka vēsturiskie IML iegūti atklātā konkursā valstī noteiktajā kārtībā, pretī uzņemoties būtiskas investīciju un darbavietu saglabāšanas saistības. Gadu gaitā šo uzņēmumu ieguldījumi nozarē esot mērāmi simtos miljonu latu un eiro.

Mierkalns apgalvo, ka valstij IML ir ekonomiski izdevīgi, jo ilgtermiņa sadarbības partneri par koksni maksājot vairāk nekā pārējie LVM sadarbības partneri. Turklāt par tiesībām uz IML vēsturiski jau esot samaksāts, bet koksnes cena, tāpat kā citiem tirgus dalībniekiem, tiekot noteikta atklātās izsolēs. Vienlaikus būtiskākos saimnieciskos riskus uzņemas IML turētāji, apgalvo Mierkalns.

Pēc uzņēmēja aprēķiniem, IML aptver tikai apmēram 1,7% no kopējā Latvijā iegūtās koksnes apjoma.

Mierkalns atgādina, ka SIA "Pata AB" 2003. gadā iegādājās daļu AS "Strenču MRS" (tagad AS "Pata Strenči") akciju, bet 2008. gadā AS "Saldus MRS" (tagad SIA "Pata Saldus") akcijas. Abi uzņēmumi tiesības slēgt ilgtermiņa mežizstrādes līgumus kā valsts uzņēmumi ieguva atklātā konkursā saskaņā ar valstī tolaik noteikto kārtību.

Turklāt kopš 1990. gadu beigām šie uzņēmumi kļuva par publiskām akciju sabiedrībām, kuru akcijas tika kotētas Rīgas Fondu biržā, tādēļ ikvienam interesentam bija iespēja tās brīvi iegādāties regulētajā tirgū, piebilst Mierkalns.

Viņš norāda, ka arī SIA "Berivs" ilgtermiņa mežizstrādes līgumi sākotnēji tika noslēgti 1990. gados, bet "Pata" uzņēmumu iegādājās 2022. gadā. Savukārt SIA "Pata Jēkabpils" tiesības un saistības no ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem pārņēma reorganizācijas rezultātā.

Mierkalns pauž, ka jau 2000. gadā tiesa vērtēja šo līgumu likumību un atzina, ka noslēgtie līgumi ir saistoši un jāpilda, savukārt LVM kasācijas sūdzība tika noraidīta.

Jau ziņots, ka KP piemērojusi LVM 7,86 miljonu eiro naudas sodu par nepamatotu konkurences priekšrocību radīšanu IML partneriem, ceturtdien preses konferencē pavēstīja KP priekšsēdētāja Ieva Šmite.

KP konstatējusi, ka "Pata Saldus", "Pata Strenči", "Pata Jēkabpils", "Berivs", SIA "Krebsar" un SIA "ACA Timber" saņēmuši piekļuvi konkrētiem kokmateriāliem un mežizstrādes tiesībām, kā arī nepiedalījās publiskās izsolēs un nekonkurēja par meža resursiem ar citiem tirgus dalībniekiem, kamēr pārējie tirgus dalībnieki resursus varēja iegūt tikai publiskās izsolēs, konkurēja savā starpā par ierobežotajiem resursiem un tiem nebija līdzvērtīgu piekļuves iespēju.