Uz saturu

Ministrs: Koalīcijā ir partijas, kuras uzskata, ka PVN energoresursiem nav jāaiztiek

Koalīcijā ir partijas, kuras uzskata, ka "nevajag aiztikt" pievienotās vērtības nodokli (PVN) ne tikai energoresursu jautājumā, bet arī attiecībā uz pārtiku, pirmdien pēc koalīciju veidojošās sadarbības sanāksmes atzina zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA).

2021. gada 20. decembrī 19:41

Viņš stāstīja, ka uz sanāksmi Ekonomikas ministrija (EM) bija sagatavojusi priekšlikumus par PVN samazināšanu, tomēr tie atbalstu neguva.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Lasi vēl – Maz cerību uz elektrības cenu pazemināšanos nākamgad

Šodien EM piedāvājusi ļoti plašu priekšlikumu loku, paredzot samazināt nodokļa likmi gan elektrībai, gan gāzei, gan malkai, taču koalīcijas partijām ir ļoti dažādi viedokļi attiecībā uz nodokļu politiku, tāpēc šiem priekšlikumiem netika izteikts atbalsts, teica Gerhards.

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns piebilda, ka JKP atbalstītu šādu pozīciju, īpaši zinot, ka situācija ar Krieviju ir "konstanti saspīlējuma stāvoklī", un tā varētu izmantot savu gāzes monopolu kā iespēju, lai manipulētu ar gāzes cenām un piegādēm. "Atbalstām vietējā kurināmā izmantošanu – gan šķeldu, gan citus materiālus. Domāju, ka šis jautājums, iespējams, vēl varētu tikt lemts," teica Bordāns, vienlaikus piebilstot, ka gadījumā, ja šāda situācija turpināsies, JKP atbalstīs šos EM piedāvājumus.

Vienlaikus zemkopības ministrs stāstīja, ka diskusija par PVN likmi energoresursiem ir šīs valdības dienaskārtībā jau vairākus gadus.

Tikmēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šodien preses konferencē atzīmēja, ka visur pasaulē, tostarp arī Latvijā, energoresursu cenas neatkāpjas, un nav skaidrs, kad tas varētu notikt. Šajā sakarā Eiropas Padomes dalībvalstu vadītāji sprieduši par to, kā rīkoties, un lēmuši, ka jāskatās, kā mērķēti palīdzēt savas valsts patērētājiem un mājsaimniecībām.

Valdība jau ir pieņēmusi trīs atsevišķus lēmumus, kas šobrīd palīdz dažādu iedzīvotāju grupām. Viens ir atbalsts aizsargātajiem patērētājiem, otrs ir 20 eiro pabalsts ziemas mēnešos vakcinētiem senioriem, savukārt trešais atbalsta pasākums ir obligātā iepirkuma komponentes (OIK) samazināšana par 65% no nākamā gada 1.janvāra, atgādināja premjers.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Šodien koalīcijas partneri vienojās, ka rīt, 21.decembrī, valdībā izskatīs vēl divu papildu atbalsta mehānismu ieviešanu. Viens no tiem ir elektroenerģijas sadales tarifa samazināšana par 50% piecu mēnešu garumā, sākot no šī mēneša. To plānots finansēt no emisiju kvotu izsolēm, nevis uz nodokļu maksātāju rēķina, atzīmēja Kariņš.

Tāpat partneri vienojušies dubultot mājokļa pabalstu, palielinot to par vairāk nekā 16 miljoniem eiro. Šo atbalstu saņems vairāk nekā 35 000 mājsaimniecību, teica premjers.

Līdz ar to kopumā plānoti pieci atbalsta pasākumi. Vienlaikus Kariņš atgādināja, ka no nākamā gada pieaugs pabalsta apjoms ģimenēm ar bērniem, kas gan netika pieņemts saistībā ar energoresursu cenu kāpumu, tomēr arī būšot būtisks atspaids.

Tāpat koalīcija vienojusies, ka Latvijai jādara vairāk, lai samazinātu savu atkarību no šīm "svārstīgajiem, importētajiem, fosilajiem" enerģijas avotiem. Pēc viņa teiktā, ir jādomā, kā valstī palielināt energoefektivitāti, kā arī veicināt pašmāju energoresursu līdzekļu izmantošanu, piemēram, saules baterijas. Mums vajadzīga viena ļoti skaidra, vidēja termiņa izeja no situācijas, lai nākotnē mēs būtu labāk pasargāti pret šāda veida svārstībām, akcentēja Ministru prezidents.

Jau vēstīts, ka koalīcijā ir panākta vienošanās samazināt elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu par 50%. Tāpat panākta vienošanās piemērot mājokļa valsts pabalstu lielākam saņēmēju lokam, paplašinot šī atbalsta saņēmēju noteikumus un apjomus.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Savukārt par PVN samazināšanu uz laiku gan elektrībai, gan gāzei koalīcija nav vienojusies. Par nodokļa likmes samazināšanu iestājās Nacionālo apvienību pārstāvošais ekonomikas ministrs, bet pret to ir iebildusi "Jaunā vienotība".

LETA jau ziņoja, ka novembrī vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā sasniegusi jaunu vēsturisko maksimumu – 125,39 eiro par megavatstundu, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Savukārt AS "Latvijas gāze" ir paziņojusi, ka dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām no 2022.gada 1.janvāra atkarībā no patēriņa apmēra pieaugs robežās no 54,2% līdz 93%.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm