Nākamgad gaidāms vēsturisks notikums: Latvija pirmoreiz atslēgsies no Krievijas elektrības sistēmas
2019. gadā Latvija un abas pārējās Baltijas valstis 12 stundas testa režīmā izmēģinās, vai tās spēj būt neatkarīgas no Krievijas elektrības tīkliem.
Konceptuālu piekrišanu šādam eksperimentam, kas ir obligāts priekšnoteikums, lai pilnībā integrētos vienotā Eiropas Savienības (ES) elektrības sistēmā, trešdien deva Saeimas Tautsaimniecības komisija.
Deputāti gan pauda bažas, kā vērienīgie plāni ietekmēs elektrības gala tarifu.
Baltijas valstu elektrotīkli joprojām ir pilnībā integrēti Krievijas un Baltkrievijas vienotajā elektroenerģijas sistēmā. Tas ir valsts drošības risks, jo politisku iemeslu dēļ Krievija savienojumu var pārraut, kas nozīmētu nopietnas problēmas. Tāpēc Eiropas Komisijā (EK) šogad panākta vienošanās par Baltijas elektrotīklu desinhronizāciju no Krievijas un Baltkrievijas sistēmas līdz 2025. gadam.
Nākamgad – 6. jūnijā – paredzēts veikt pirmo no vairākiem testiem, kad elektrības piegādes no Austrumiem tiks pilnībā atslēgtas.
"Lai veiktu integrāciju ar kontinentālo Eiropu, prakse no citiem reģioniem rāda, ka nepieciešami vairāku nedēļu ilgi testi. Konkrēti nākošgad plānotais tests ilgs pusi diennakti, apmēram 12 stundas," atklāj AS "Augstsprieguma tīkls" valdes loceklis Gatis Junghāns.
Lai izmēģinājumu veiktu, Ekonomikas ministrijai (EM) ir vajadzīgs Saeimas akcepts likuma izmaiņu veidā. Taču deputāti pārmeta, ka gatavošanās testiem notiek sasteigti un, ja kas neizdosies, par kļūdām būs jāmaksā uzņēmējiem.
Ekspertu un deputātu strīdos iejaucās ekonomikas ministrs, atgādinot, ka runa ir par valsts drošību un Latvija ir pēdējā no Baltijas valstīm, kur joprojām nav dota zaļā gaismu testa veikšanai.
Šinī brīdī Eiropas Komisija un Baltijas valstis ir vienojušās šo jautājumu risināt, un šie testi ir tikai daļa no jautājuma. Es aicinu pret to izturēties ļoti atbildīgi un nopietni. Un vēl es gribu teikt, ka neatkarībai ir savas izmaksas.
Beigu beigās Tautsaimniecības komisija konceptuāli vienojās testu ļaut, gan prasot EM līdz trešajam lasījumam precizēt atbildības sadalījumu, ja kas noies greizi.
Sinhronizācijas projekta pirmās kārtas izmaksas ir 433 miljoni eiro, no kurām 60% ir EK līdzfinansējums. Pagaidām gan nav precīzu aprēķinu, kā valsts drošībai svarīgie lēmumi ietekmēs elektrības gala cenu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
