Ventspils domē sāk strādāt bijusī Valsts zemes dienesta vadītāja, kura pilsētai centās izkārtot miljonu investīcijas

Augustā projektu apturēja Finanšu ministrija un Pārresoru koordinācijas centrs. Ieceres pamatojums, par ko lemts Valsts sekretāru sanāksmē, esot balstīts kļūdainos aprēķinos, neatbilst valsts interesēm, un ne Zemes dienests, ne Tieslietu ministrija šobrīd šādu projektu nevarot atļauties.

Valsts zemes dienesta 740 darbinieki pārzina zemes un būvju uzskaiti, robežas un kadastrālās vērtības. Desmitiem gadu lēmumi un plāni bijuši uz papīra. Šie dokumenti dienestam jāglabā mūžīgi. Nepieciešamība pēc mūsdienīga arhīva ir aktuāla jau vismaz desmit gadu. Taču vienmēr citas vajadzības bija spiedīgākas.

Solvita Zvidriņa, Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore:

Šobrīd ir pietiekami daudz lietu, kas ir jāpaspēj sakārtot. Kas ir ar kadastra vērtību metodikas pārskatīšanu un daudzām citām lietām. Ar adrešu reģistru. Sistēmu palaišanu, ja. Šis ir tikai viens no, kas manā skatījumā nav tas degošais.

Līdz 18. augustam Valsts zemes dienestu vadīja Elita Baklāne-Ansberga. Viņai arhīvs bija prioritāte. Gada sākumā izstrādāta koncepcija, kas paredz arhīvus no visām reģionālajām nodaļām savest viena vietā. Visām pašvaldībām, kur tagad atrodas dienesta reģionālās nodaļas, jautāts, vai tām nav atbilstošas telpas, ko varētu piemērot arhīva vajadzībām. Atsaukušās daudzas pašvaldības.

Andrejs Ceļapīters, Madonas novada domes priekšsēdētājs:

Es domāju, ka jebkurš pašvaldības vadītājs, ja arhīvs, kur strādā inteliģenti intelektuāļi, ar stabilām, no valsts budžeta apmaksātām, varbūt ne pārāk labi apmaksātām, bet tomēr stabilām darba vietām atrastos tur. 40 darba vietas, kur ir gan arhivāri, gan IT speciālisti, tas ir jebkurai pašvaldībai ļoti interesants objekts.

Tomēr zemes dienesta prasības bija tik specifiskas, ka neviena pašvaldība neko atbilstošu piedāvāt nevarēja. Ar to darbs ar pašvaldībām beidzās. Taču Valsts sekretāru sanāksmē jūlijā nonāca Tieslietu ministrijas virzīta koncepcija, kurā bija izlemts arhīva ēku nemeklēt, bet uzbūvēt jaunu. Tai nebūtu tikai papīra ķīpu glabāšanas funkcija. Būtu digitalizācijas centrs. Projektā uzsvērts, ka arhīva glabātava varētu būt lieliska vieta skolēnu ekskursijām.

Un tas jābūvē Ventspilī, jo pašvaldība dod zemi. Sākotnēji dome piedāvājusi arī arhīvu uzbūvēt, ieguldīto atpelnot ar nomas maksām. Taču šādas saistības Tieslietu ministrija nebija gatava uzņemties. Citām pašvaldībām dienests zemi neprasīja.

Andrejs Ceļapīters, Madonas novada domes priekšsēdētājs:

Februāra sākumā bija šī informācija, aicinājums piedāvāt un viņš bija izstrādāts ļoti detalizēti. Profesionāli sagatavots, un tur bija tehniskie parametri par ēkām. Par zemi negāja runa.

Vasarā Zemes dienesta vadītāja amatu pameta. Arhīva būvniecības idejas virzītāja tagad strādā Ventspils domē Ekonomikas nodaļas vadītājas amatā. Baklāne-Ansberga noliedz, ka amatu Ventspils domē būtu ieguvusi, pateicoties Ventspils interešu lobēšanai arhīva būvniecībā.

Elita Baklāne-Ansberga, Ventspils domes Ekonomikas nodaļas vadītāja:

Ņemot vērā, ka tas droši vien īpaši korekti arī nebija, es patiesībā arī aizgāju, pirms jautājums jau tālāk virzīts un izlemts, jo man.. jā vienmēr likās, ka nav līdz galam korekti, ja es ļoti aktīvi lobēju šo jautājumu, jo tad uz mani skatās ar aizdomām. Bet tā kā es ticu, ka šis ir viens no ļoti labiem variantiem, es nekādā gadījumā nevaru kaunēties par to, ka šis variants ir sagatavots.

Aivars Lembergs, Ventspils mērs:

(NP: Jautājums ir par procedūru, kādā veidā tas notika?) To es nezinu, procedūru. Ventspils pašvaldība nekādus lēmumus šajā jautājumā nav pieņēmusi. (NP: Bet zemi taču piedāvājāt!) Nu, bet kāpēc, lai mēs nepiedāvātu, ja tāda zeme ir?

Ventspils dome ir iecerējusi, ka Valsts zemes dienesta centralizētais arhīvs atradīsies krastmalā – ar skatu uz ostu. Taču zemes gabals domei nepiederēja, tāpēc tas tika nopirkts par gandrīz 100 000 eiro.

Zemesgrāmatā 12. augustā reģistrēts darījums, kurā Ventspils dome arhīva celtniecībai vajadzīgo zemi par 98 tūkstošiem eiro nopērk no nekustamo īpašumu biznesmeņa Alda Plauža. Darījums noticis tik steidzīgi, ka mākleris nav informēts, ka zeme jau pārdota, turklāt par augstāku cenu, kāda piedāvāta sludinājumā. Līdz ar Baklānes-Ansbergas aiziešanu no Valsts zemes dienesta, Ventspils projektam vairs nav atbalsta.

Dzintars Rasnačs, tieslietu ministrs:

(NP: Par zemes dienesta arhīvu. Kāpēc izlemts būvēt to Ventspilī?) Nav izlemts būvēt Ventspilī, tās ir baumas! Tas ir projekts, kuram nav dota zaļā gaisma. Ja runājam par jebkāda arhīva būvēšanu Ventspilī, tad tas var būt tikai reģionāls arhīvs un ne tikai zemes dienestam, bet visa tieslietu sistēma tur ir jāliek iekšā.

Koncepciju ar arhīvu Ventspilī uz apspriešanu valdībā virzīja Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs. Tagad viņš taisnojas, ka uzticējies Baklānei Ansbergai. Neesot zinājis, ka projekts pārāk dārgs un citas pašvaldības nav pietiekami aptaujātas.

Raivis Kronbergs, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs:

Viņa ar šo projektu atnāca jūnijā, varbūt pat ātrāk, prezentēja, ka viņa ir izskatījusi visas iespējas, un ka vienīgā iespēja ir Ventspils. Šo projektu neatbalstījām, teicām, ka ir vēl jāveic sarunas, pieprasījām dokumentus, vai visas pašvaldības ir vienādi uzrunājusi, kur atklājās, ka citām pašvaldībām ir arhīva telpu pielāgošana, Tā kā uzticoties, iniciatīvai tā kā ļāvos šim stāstam, ne tā kā vienpersoniski. Mums ir jāsaņem atzinumi arī no ministrijām.

Šobrīd koncepcija ir apturēta. Kļūdas un pretrunas tajā atradusi gan Finanšu ministrija, gan Pārresoru koordinācijas centrs. Nav pamatojuma, kāpēc izvēlēta tieši Ventspils. Apšaubīts, ka, nesaņemot papildu naudu no budžeta, būs iespējams ēku uzbūvēt. Tagad ministrijai ir jauna koncepcija. Arhīvi varētu palikt reģionos, taču būtu apvienoti zem viena jumta ar zemesgrāmatām un, iespējams, tiesām un Uzņēmumu reģistru.

Video

Foto