Vientuļš sirmgalvis pirms nāves uzdāvina mantu sociālai darbiniecei. Madonas sociālā dienesta vadība pārkāpumu nesaskata

Uzskatu,kad ļoti cēla rīcība ir palīdzēt cilvēkam,kamēr viņš ir dzīvs,tas ir ļoti svarīgi.Vientulība nav patīkama.Cilvēkam vajag atbalstu,īpaši morālu.Un kas palīdz otram,kas jūtas nevajadzīgs no tuvinieku puses...visu cieņu, kas ir izpalīdzīgi,labsirdīgi.Diemžēl parasti grūtās situācījās,tuvākie novēršas,bet kas ir paziņa ir lielākais palīgs it visā.Šāda labestīga rīcība būtu jābūt tuviniekiem....bet tad kad zaudēts tuvinieks,tad viņi patiešām uzrodas.Cilvēkam,kas aizgājis,vairs nevajag neko.Dzīvam esot svarīgs atbalsts!

Arprāc , kauns TV ko liet uz tirda dzivos un mirusos cilvekus. Kada jums daļa kam ko davina. Ja cilveks ta vēls. Viņa manta viņa dzive un izvele.

Esmu sociālais darbinieks , pat šokolādi nedrīkst ņemt no klienta kur nu vēl mantojumu. Ja jau uzdāvināja mantojumu, tad vajadzēja ņemt pie sevis un kopt onku, nevis ielikt sociālā dzīvoklī, tad varētu saprast situāciju... soc. dzīvokļos tur tikai tie, kas trūcīgi un maznodr., bet onkam bija manta. Ētika pārkāpta, mana pašvaldība mani atlaistu no darba, ka noskan vien, lai cik labi strādātu.

Rūpējieties par sev tuvajiem cilvēkiem dzīviem esot, tad nebūs jāraksta iesniegumi policijā, prieks, ka ir jauni cilvēki, kam nav vienaldzīgi vientuļie.

Tikai nevajag visus radus bāzt vienā maisā. Par mantojumu cīnās Ainārs Pudulis un uz bērēm arī viņš bij vienīgais ja nezināt tad nerakstīt.Es nevarēju paņemt aprūpē onkuli jo jau divus gadus kopu guļošu mammu Jāzeps nomira jūlijā,bet mana mammīte tajā pašā gadā novembrī un divus vecīšu es tīri fiziski nevarēju apkopt jo nedzīvoju Madonas rajonā. Un kas attiecās uz kapu kopšanu tad es esmu vienīgā no radiem kas viņus kopj jo tur pat ir apglabāts arī mans tētis ar vecmammu un vectēvu

Es savu mantību pēc aiziešanas varu atstāt kam gribu. Vai ir likums, ka nedrīkstu to atstāt amatpersonai, ja tā ir mana vēlēšanās? Bet tos alkatīgos rada gabalus gribētos redzēt vaigā. Agrāk nebija ne laika, ne vēlēšanas par vecīti painteresēties, bet nu - pat tiesas papīriem viss atradies!

Kā radiniekiem nebija kauna uzrasties uz bērēm , ja šis inteliģentais vīrietis jau bija norādījis , kam būtu jāierodās uz viņa piemiņas vietu!!! Kā varēja nepildīt viņa pēdējo vēlēšanos. Es ne tādus vien skatienus un frāzes raidītu to hiēnu adresē! Kur bija tie radi, kad opim bija jādzīvo tajā graustā, būtu kaunējušies rādīt tv pensionāra māju kādā būtu jānodzīvo pēdējie dzīves mirkļi! Radiem nebija kauns? Būtu ņēmuši kopuši opi! Labi, ka tika soc. dzīvoklī, labākos apstākļos! Gan jau dižie radi pat kapu nav sakopuši, gan jau pat nezin kur atrodās! Lai dod radu vārdus un uzvārsus nokaunināt!!!

Radi pamodās, jo ari veca mājiņa ir manta, gleznas, daži simti ari noder, un ja vēl ir salminš, pie kā pieķerties-istā palīga amats, tad pavisam labi.Un Bez Tabu jau patik nenoskaidrot visu lidz galam, galvenais, ka ir skandāls.

Kad cilvēkam palīdzēt vajadzēja, tad nebija neviena radinieka. Bet, kad par mantu jācīnās, tad pēkšņi cilvēkam, izrādās, ir radi, kuri pat neslinko un uz bērēm atbrauc. Nožēlojami...

Kad bija dzīvs, radi par viņu neinteresējās. Pēc nāves redz... sāk satraukties par mantu. Vai radiem nebija par to jādomā, kamēr cilvēks dzīvs? Tad viņam bija tikai viens tuvs cilvēks - sociālais darbinieks. Kunga lēmumu saprotu - ticu, ka nav vēlmes atstāt mantu jau par svešiem kļuvušiem radiniekiem, labāk tad atstāj cilvēkam, kurš viņam veltīja laiku. Kaut tāpēc, ka viņai maksāja par to