"Nekas kardināli nav mainījies!" Bērniem ar disleksiju Latvijā ir grūti iegūt izglītību
Mūsu skolas joprojām nav gatavas darbam ar tā saucamajiem "sliktajiem lasītājiem" jeb bērniem, kuriem ir disleksijas pazīmes un kuri tā arī nekad var neapgūt lielāko daļu mācību satura, jo vienkārši nevar to izlasīt, – par to trauksmi ceļ vecāki.
Izglītības ministrija gan skaidro, ka skolēnu skaits ar lasītprasmes traucējumiem speciālajās izglītības iestādēs pēdējos gados ir kardināli samazinājies, jo valsts nostāja ir – bērni jāiekļauj vispārējās mācību iestādēs.
Lasītprasmes grūtības – ir viena no visbiežāk izplatītākajām mācīšanas traucējumiem. Pasaules pētījumi liecina, ka vidēji katram piektajam bērnam varētu būt disleksijas izpausmes dažādās formās.
Disleksija – nav slimība. Tā izpaužas kā grūtības precīzi un ātri izlasīt vārdus, kā arī saprast izlasīto. Cilvēki ar disleksiju mēdz sūdzēties, ka burti ņirb, kustas.. mainās vietām.
Enijai ir septiņi gadi un viņa iet pirmajā klasē – speciālajā skolā. Meitene sapņo kļūt par dakteri! Viņa ir atraisīta, komunikabla, ar ļoti labu humora izjūtu un komandieres prasmēm.
To, ka Enijai tik rati nesokas ar burtu apgūšanu, pamanīja viņas bērnudārza audzinātāja un mudināja vecākus pievērst tam pastiprinātu uzmanību.
Teica, ka tikko sākas valodas mācības, izvairās, negrib piedalīties nodarbībās, noslēdzas sevī. Burtiņi gāja uz otru pusi, arī cipari rakstīti otrādi, ar abām rokam visu darīja. Nevarēja saprast, ir – labroce vai kreile?
Vecāki loloja cerību, ka situācija uzlabosies, bet laiks ritēja uz priekšu un nekas nemainījās. Saprotot, ka meitenei būs ļoti grūti parastajā skolā, mamma izdarījusi visu iespējamo, lai bērns tiktu speciālajā.
"Bērnam ir viss kārtībā, tikai valodas problēmas. Mans, kā mammas uzdevums bija, lai nonāk saudzējošākā vidē. Negribēju, lai nonāk vidē, kur viņai jāiziet cauri šausmām," piebilst Māra.
Lai gan ir pozitīvi stāsti par tādu bērnu iekļaušanu vispārējās skolās, šobrīd pārsvarā dominē vecāku viedoklis, ka ne pedagogi, nedz arī izglītības sistēma kopumā – viņiem joprojām nav gatava. TV3 ziņas uzrunāja vairākas ģimenes, bet no intervijām viņi atteicās, baidoties no sekām.
Ziņa no mammas "Facebook" platformā: "Mūsu cīņa ar skolu ir smaga. Katra reize, kā cenšamies, kaut ko darīt dēla labā, beidzas ar to, ka attieksme pret dēlu no skolotāju puses paliek briesmīga. Skolai neesot ne personāla, ne mācību līdzekļu skolēniem ar Disleksiju. Šobrīd cenšamies vairs šo jautājumu skolā nekustināt, jo no tā cieš dēls."
Tikmēr citas mammas raksta: "Nekas kardināli nav mainījies. Skolotāji nezina, kas ir disleksija un kāds atbalsts šiem bērniem mācību procesā ir nepieciešams."
Mācīšanās grūtības ir viena no visbiežākajām sūdzībām, ar kurām nāk pie ārsta psihiatra. Savā praksē dakteris Pavlovs bieži sastop bērnus ar disleksijas pazīmēm un atzīst, ka viņi ir ļoti gudri un apdāvināti.
Bet bieži mūsu izglītības sistēma ir tendēta atrast kļūdas,nevis to, kas labāk sanāk un to novērtēt. Līdz ar to saņēma sliktu atzīmi, kāds klasē sāk ķīķināt, "duraciņš, neprot lasīt. Izsmej. Tā ir emocionālā pārslodze – mazie bērni un jaunieši jūtas slikti. Pazeminās garastāvoklis, izraisa trauksmes un citas problēmas, kas nāk klāt.
"Ir veiksmes stāsti, ka dažreiz nobrīnos un priekā smaidu, ka ir skola, kas ņem vērā ieteikumus un saka, varam izdarīt šo un šo, bet ir arī pedagogi, kas baidās, ne vienmēr ir tik izdevīgi, ka ir bērns, kuram jāsagatavo atsevišķi. Atkal atgriežamies pie lielajām klasē," atklāj BKUS audiologopēde Anete Bromulte.
Mūsu tā saucamie "sliktie lasītāji" tā arī nekad neapgūst lielāko daļu mācību satura, jo vienkārši nevar to izlasīt. Īpaši smagi tas skar vecāko klašu bērnus, jo pieaugot vielas apjomam un sarežģītībai, disleksija kā ierobežojums izpaužas vēl spēcīgāk nekā pamatskolā.
Disleksija – nav pārejoša, bet situāciju var uzlabot, piebilst audiologopēde.
No Valsts izglītības satura centra pārstāvju teiktā var secināt, ka pedagogi un speciālisti arvien labāk spēj atpazīt un izvērtēt šīs speciālās vajadzības, kā arī izglītības iestādes nodrošina piemērotus atbalsta pasākumus.
Bet uz jautājumu – novērtēt savu darbu ( desmit baļļu sistēmā), ko iestāde ir paveikusi pēdējos piecos gados, neatbildēja.
Tas noteikti ir darbs valdībai, lai pārstrādātu šo sistēmu, kā tādu. Jo diezgan apgrūtinoši.
Tikmēr Enijas lasītprasmes uzlabošanās darbs turpināsies. Meitenes mammas sirds pagaidām mierīga, bet brīdis, kad pēc ceturtās klases būs jāpāriet uz vispārējo izglītības iestādi, ļoti baida.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
