Traģēdijas, politiski lēmumi un skaļi sabiedrības protesti – 2025. gads Latvijā iezīmējās ar notikumiem, kas lika uzdot neērtus jautājumus par drošību, vērtībām un nākotni. No divu pusaudžu bojāejas pie dzelzceļa pārbrauktuves un cietsirdības pret dzīvniekiem līdz masveida protestiem par Stambulas konvenciju, demogrāfijas krīzi un skandāliem Saeimā. Seši notikumi, kas kļuva par nervus kutinošiem un sacēla kājās pat visrūdītākos dīvāna ekspertus.
Pēc sadursmes ar pasažieru vilcienu 1. oktobrī Zolitūdē izdzisa divu gados jaunu meiteņu dzīvības. Pie pārbrauktuves, kurai priekšā bija nolaista barjera un ieslēgti gan gaismas, gan skaņas signāli, viņas sagaidīja pirmo vilcienu, kas aizbrauca Jūrmalas virzienā. Sēžot uz elektrovelosipēda, jaunietes uzsāka sliežu šķērsošanu, taču tajā pat mirklī Rīgas virzienā traucās otrs vilciens no Slokas.
Noskaties: Kā tas varēja notikt? "Degpunktā" rekonstruē traģisko avāriju, kurā dzīvību zaudēja divas pusaudzes
Šis notikums izgaismoja nopietnas nepilnības koplietošanas braucamrīku iznomāšanas noteikumos un radīja sašutuma vētru sociālajos tīklos.
Kā var atļaut elektroniski izīrēt skūteri ar tik švaku vecuma kontroli? Varbūt alkoholu arī var tirgot, ja ieklikšķini, ka tev ir 18? Šeit ir jābūt nopietnai reakcijai. Tas bizness uz sitiena jāpārtrauc. Attālinātās īres nozare pilnībā jāizrevidē, jānovērš visi drošības riski.
Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (P) iesaistījās un aicināja vērtēt uzņēmuma darbību, kā rezultātā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) lēma apturēt koplietošanas "e-velosipēdu" operatora "Ride Mobility" (SIA "Ride") sniegtos pakalpojumus.
Prātam neaptveramu traģēdiju oktobrī piedzīvoja zīmola "Modra olas" īpašnieks, zemnieks no Bauskas novada Modris Konovalovs. Tika nošauti visi trīs viņa suņi – Bora – 4 gadi, Bruno – 9 mēneši, Čipi Ļipi – 4 mēneši.
Pēc šīs traģēdijas Latvijas sabiedrība apvienojās Modra atbalstam. Sociālajos tīklos cilvēki dalījās ar saukli #gaismauzvarēstumsu un ievietoja savu suņu bildes. Tāpat desmitiem cilvēku vairākas reizes pulcējās piketā pie Bauskas novada domes.
Pēc suņu nošaušanas no amata atbrīvoja vietējās pašvaldības policijas priekšnieku Egīlu Gaili.
Sabiedrībā aizvien pieaug prasība likumos atzīt dzīvniekus par jūtīgām, dzīvu būtņu kategorijai piederošām esamībām, nevis priekšmetiem. Portālā "Manabalss.lv" iniciatīvu "Dzīvnieku atzīšana par jūtīgām būtnēm" jau parakstījuši gandrīz 35 tūkstoši cilvēku, un tā nonākusi Saeimā.
Stambulas konvencija saceļ kājās Latviju
30. oktobrī pēc 13 stundu garām debatēm Saeima nobalsoja par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas. Lai gan Saeima deva savu atbalstu, likuma piemērošanai vēl bija nepieciešams prezidenta atbalsts.
Pēc ziņas par izstāšanos no konvencijas sabiedrībā izcēlās plaši protesti, kas notika gan Latvijas dažādās pilsētās, gan ārpus Latvijas. Tūkstošiem cilvēku pulcējās pie Saeimas, lai iestātos pret denonsēšanu – 29. oktobrī protestā piedalījās ap 5000 cilvēku.
Vienlaikus tika sākta parakstu vākšana ar aicinājumu prezidentam neparakstīt likumu par izstāšanos no konvencijas. "Manabalss.lv" informēja, ka šis ir bijis līdz šim lielākais savākto parakstu skaits Manabalss vēsturē. Kopumā tika savākti gandrīz 70 tūkstoši parakstu.
Janvāra sākumā uz Ventspils šosejas traģiskā mikriņa un kravas auto avārijā dzīvību zaudēja Ventspils Mūzikas vidusskolas diriģente un kora dziedātāja, kā arī pats šoferis, kurš vēlāk mira slimnīcā.
Latvijas mājsaimniecību struktūra turpina mainīties. Mūsdienās aizvien vairāk cilvēku apzināti izvēlas dzīvot citādi – bez bērniem. Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati rāda – Latvijā šobrīd jau septiņas no 10 mājsaimniecībām ir bez atvasēm.
Tas, ka katru gadu iekrītam aizvien dziļākā demogrāfijas bedrē, vairs nav nekāds pārsteigums, un skaidrs, lai no tās izrāptos, ātru risinājumu nav. Atbildīgās ministrijas apņēmušās spert soļus situācijas uzlabošanai. Piemēram, labklājības ministrs vairākkārt teicis, ka šī jautājuma risināšanai, tostarp pabalstu palielināšanai ģimenēm ar bērniem, nākamgad būtu vajadzīgi 150 miljoni eiro, taču pēdējā informācija liecina, ka varētu tikt atvēlēta vien puse vajadzīgā.
Pagājušajā gadā Latvijā nepiedzima aptuveni viena Dagda – tā varētu interpretēt jaunākos datus, kas parāda: pērn visā valstī piedzima 12 571 bērns, un tas ir par 13% jeb 1919 jaundzimušajiem mazāk nekā 2023. gadā.
Dzimstības kritumu savā ikdienā vistiešākajā nozīmē izjūt arī Rīgas Dzemdību namā. Tur pērn piedzīvots kas nebijis – viena diena, kurā nepiedzima neviens bērns.
Stabili negatīva tendence mūsu valstī patiesībā ir jau kopš 2016. gada, taču "kā ar bomi pa pieri", šķiet, esam dabūjuši vien tagad, par ko liek noprast Valsts prezidenta manāmais uzstājīgums, ka beidzot ir "jāaizber" Latvijas demogrāfiskā bedre.
"Mūsu ir vairāk!" Rosļikovs krievu valodā bļauj no Saeimas tribīnes
Rosļikovs, runājot par deklarāciju "par rusifikācijas seku novēršanu", no Saeimas tribīnes izmantoja krievu valodu, kas ir pārkāpums.
Viņš uzsvēra, ka Latvijā liela daļa iedzīvotāju ir krievi, kas ik dienas mājās runā krieviski, bet arī piedalās valsts attīstībā, tādēļ bez viņiem valsts nevarēs attīstīties.
Uzrunas beigās Rosļikovs krieviski izsaucās: "Mūsu ir vairāk! Krievu valoda – mūsu valoda!" Par to tika pieņemts lēmums viņu izslēgt uz šo sēdi un izraidīt no zāles.
Saeima skata @VL_TBLNNK iesniegto deklarāciju par PSRS rusifikāciju un divvalodības novēršanu.
Izcils brīdis, lai kāds krievs publiski nosodītu okupāciju un cienītu valsts valodu.
Bet tā vietā ir Rosļikovs, kuru izraidīja no zāles par vatņika cienīgu uzvedību. pic.twitter.com/hk2XHZABYd
