Novadi ir izvēlējušies savus mērus. Pie vadības tiek Madonas un Saulkrastu novads, Jelgava un Daugavpils
Vairākas pašvaldības piektdien, 1. jūlijā, izraudzījušās savus vadītājus. "tv3.lv" apkopoja rezultātus – dažviet amatus saglabājuši līdzšinējie vadītāji, taču atsevišķos novados pie varas tikuši jauni.
Madonas novadā atkārtoti ievēlē Lungeviču
Otrdien par Madonas novada domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēja Agri Lungeviču.
Lungevičs bija vienīgais pretendents uz domes priekšsēdētāja amatu un par viņu nobalsoja 18 deputāti.
Kā vēstīts, Madonas novadā šajās pašvaldību vēlēšanās uzvarēja līdzšinējā mēra Lungeviča pārstāvētais Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un Latvijas reģionu apvienības (LRA) kopīgais saraksts, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētie dati.
Saskaitot balsis 28 Madonas novadā esošajos vēlēšanu iecirkņos, ZZS un LRA kopīgais saraksts saņēmis 47,63% vēlētāju balsu, bet otrajā vietā ar 30,96% balsu ierindojas "Latvijas attīstībai" un politiskās partijas "Izaugsme" kopīgais saraksts.
Savukārt 13,07% vēlētāju atbalstu guvusi Nacionālā apvienība (NA).
Noskaties: Madonā slavē sociālos pabalstus, bet sūdzas par darbavietu trūkumu – "Neiet tās saimnieciskās lietas"
Saulkrastu novada mēra amatā paliek Līcis
Saulkrastu novada domes priekšsēdētāju otrdien ievēlēts Latvijas Reģionu apvienības (LRA) politiķis Normunds Līcis, kurš šo amatu ieņēma arī pirms pašvaldību vēlēšanām.
Amatam tika izvirzīts arī Normunds Broks (NA), taču viņš no kandidēšanas atteicās.
Par Līci nobalsoja 14 deputāti, bet viens balsoja pret.
Saulkrastu novadā šajās pašvaldību vēlēšanās uzvarēja pie varas esošā LRA, kas saņēma ap 41% vēlētāju balsu, kas domē tai nodrošina septiņas vietas.
Noskaties: Saulkrastu novadā zeļ tūrisms, bet kūrorta vietvara laukus reizēm aizmirst
Rāviņa ēra Jelgavā noslēdzas. Par jauno mēru kļūst "Par" politiķis Daģis
Otrdien par Jelgavas domes priekšsēdētāju pārliecinoši ievēlēja partijas "Par" politiķi Mārtiņu Daģi, kurš amatā nomainīs Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķi Andri Rāviņu.
1955.gadā dzimušais Rāviņš vēl padomju laiku izskaņā tika ievēlēts par Jelgavas rajona tautas deputātu padomes deputātu, bet 2001.gadā ieguva Jelgavas domes priekšsēdētāja amatu, saglabājot to līdz pat šī gada pašvaldību vēlēšanām un uz nomaiņas brīdi esot amatā visilgāk esošajam Latvijas pašvaldības vadītājam.
Jelgavas mēra amatam tika izvirzīti divi kandidāti – advokāts Daģis un Andrejs Pagors (SV/AJ). Par Daģi nobalsoja 11 deputāti, atturējās Rāviņš, Pagors, Maksims Galkins (SV/AJ) un Valentīna Kudrjavceva (SV/AJ). Par Pagoru nobalsoja tikai trīs partijas "Suverēnā vara" un "Apvienība jaunlatvieši" deputāti Pagors, Galkins un Kudrjavceva, 11 deputāti bija pret Pagora kandidatūru, balsojumā atturējās Rāviņš.
Noskaties: Pārmaiņu vēji Jelgavā – ko sola jaunās koalīcijas veidotāji?
Par Daugavpils mēru vienbalsīgi atkārtoti ievēlē Elksniņu
Par Daugavpils domes priekšsēdētāju vienbalsīgi ievēlēja Andreju Elksniņu ("Sarauj, Latgale!"), kurš šo amatu ieņēma arī pirms vēlēšanām. Līdz ar mēra ievēlēšanu Daugavpilī pie jaunajiem vadītājiem pēc vēlēšanām ir tikušas visas Latvijas pašvaldības.
Jaunievēlētās domes pirmajā sēdē par Elksniņu nobalsoja visi 15 deputāti, ko Elksniņš novērtēja kā "milzīgu atbildību". Viņš pateicās Daugavpils iedzīvotājiem, kuri "spējuši vienoties par to, ka Daugavpils ir Latvija", ka Daugavpils attīstās un pārvar grūtības neatkarīgi no tautības, reliģiskās, profesionālās vai apkaimju piederības.
Elksniņš informēja, ka priekšsēdētājam būs viens vietnieks un no piecām komitejām paliks tikai trīs. Viņš solīja samazināt pašvaldībā birokrātiju un atbalstīt strādājošos pašvaldības darbiniekus.
Noskaties: "Opozīcijas pamatīgi trūkst" – Lāčplēsis par Elksniņa dominanci Daugavpilī
Līdz ar mēra ievēlēšanu Daugavpilī pie jaunajiem vadītājiem pēc vēlēšanām ir tikušas visas Latvijas pašvaldības.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
