Novadu reforma: jau septiņas vietvaras apstrīd to Satversmes tiesā

Līdz šim Satversmes tiesā vērsies Kandavas, Salas, Limbažu un Salacgrīvas novads. Reformu apstrīd arī Inčukalna un Rugāju novada pašvaldība. Otrdien savu pieteikumu tiesā iesniedzis arī Ikšķiles novads.

Savukārt astotā vietvara, kura iebilst novadu teritoriju pārzīmēšanas plānam un jau šonedēļ plāno lemt par vēršanos Satversmes tiesā, ir Rundāles pašvaldība. Pret novadu reformu ir gan domes deputāti,  gan iedzīvotāji, kura aptaujā pauduši vēlmi saglabāties esošajā pašvaldības veidolā.

Reforma paredz, ka Rundāles novads, līdztekus Iecavai un Vecumniekiem, turpmāk tiek iekļauts Bauskas pašvaldībā. Rundāles vietvaras vadītājs norāda, ka pret pievienošanas nav, taču ir pārliecināts, ka novads var pastāvēt arī pats par sevi.

"Argumentējam gan ekonomiski, gan politiski, gan to, ka mēs esam pastāvīgi finansiāli, ņemot vērā, ka Rundāles pili ik gadu apmeklē 275 000 tūristu, kas ļauj mums nodrošināt gan darbavietas, gan ekonomiskā aprite ir pietiekama. Un mēs pa šiem 12 gadiem, protams, esam izveidojuši arī nopietnu kopvietu, augsta patriotisma sajūta ir iedzīvotājos," saka Rundāles novada domes priekšsēdētājs ("Cilvēkiem un zemei") Aivars Okmanis.

Pašvaldība spējot nodrošināt visus pakalpojumus, kas iedzīvotājiem nepieciešami, tādēļ jau šonedēļ tiks pieņemts gala lēmumu par reformas apstrīdēšanu.

"Visticamāk, ka ceturtdien tiks sasaukta ārkārtas domes sēde un deputātiem tiek piedāvāts nobalsot par vēršanos Satversmes tiesā. Par ko mūsu savstarpējās kuluāru sarunās deputāti jau ir vienojušies," pauž Okmanis.

Pret pievienošanos Bauskai ir arī Iecava, kas par vēršanos Satversmes tiesā lems nākamnedēļ. Jau stāstījām, ka arī Varakļānu novada pašvaldība centīsies panākt, ka tiek pievienota Madonai, nevis Rēzeknei.

Kopumā Satversmes tiesā vērsīsies vismaz 10 pašvaldības. Tas nozīmē, ka tiesai gaidāms saspringts darba grafiks, jo vienlaikus Saeimā nonākuši deputāta Armanda Krauzes (ZZS) rosināti likuma grozījumi, kas Satversmes tiesai par pienākumu uzliek reformas atbilstību pamatlikumam izskatīt līdz 2021. gada 5. jūnijā paredzētajām pašvaldību vēlēšanām.

"Jo būtu pilnīgi neloģiski, ja tiesa beigtu skatīt šos iesniegumus pēc vēlēšanām. Tas būtu apmēram tāpat, ja kāds uz nāvi notiesātais pārsūdz to lēmumu, bet tiesa pasaka, – nē, mēs to pakārsim, bet to, vai viņš ir vainīgs vai nevainīgs pēc tam, pēc pusgada mēs pieņemsim. Protams, tam vairs nav jēgas," saka Krauze.

Satversmes tiesa atzīst, ka līdz ar daudzajiem pašvaldību pieteikumiem, uz šo brīdi Satversmes tiesā ir ierosināts lielāks lietu skaits nekā iepriekšējos gados gada griezumā. Tāpat tai ir ierobežoti pieejamie resursi. Taču tiesa strādā pēc konkrētas procedūras.

Satversmes tiesas rakstveida atbilde: "Satversmes tiesa skata lietas to ienākšanas secībā. Tiesai nevar būt vairāk vai mazāk bažu par vienu vai citu pieteikumu. Tiesa ir neitrāla un neatkarīga un ievēro likumā noteikto procedūru."

Procedūra nozīmē, ka tiesa mēneša laikā pēc pieteikuma iesniegšanas nolemj par lietas ierosināšanu vai atteikšanos to veikt. Tad seko tās sagatavošana, kas notiekot ne ilgāk kā piecu mēnešu laikā. Tātad kopumā jau aptuveni pusgads.

Satversmes tiesas atbilde: "Pēc lietas sagatavošanas nosaka tiesas sēdes laiku, kas ir ne agrāk kā 15 dienas un ne vēlāk kā 5 mēnešus pēc rīcības sēdes. Savukārt ne vēlāk kā 30 dienas pēc Satversmes tiesas sēdes tiek pieņemt Satversmes tiesas spriedums. Līdz ar to, izņemot īpašus gadījumus, lietas Satversmes tiesā tiek izskatītas ne ilgāk kā viena gada laikā no brīža, kad Satversmes tiesā saņemts pieteikums."

Līdz pašvaldību vēlēšanām, kurās ievēlēs jau jauno novadu domes, atlikuši mazāk nekā 11 mēneši. No septiņiem pieteikumiem Satversmes tiesa paspējusi pieņemt tikai Limbažu novada iesniegto prasību.