Padomju laika daudzdzīvokļu māju kalpošanas ilgums strauji tuvojas beigām. Ko darīt?

Kopumā šogad šim mērķim paredzēts sadalīt pusmiljonu eiro. Eksperti gan uzskata, ka ar to ir daudz par maz, lai galvaspilsētā beidzot sāktu sistēmiski risināt padomju mantojuma problēmu.

Daudzstāvu ēka Jūrmalas gatvē 59 Imantā tiek saukta par paraugmāju – 72 dzīvokļu īpašniekiem izdevies apvienoties biedrībā un vienoties par veicamajiem remontdarbiem. Šīs mājas iedzīvotāji kā pirmie no Rīgas mēra otrdien saņēma līgumu par pašvaldības līdzfinansējumu ēkas renovācijai. Rīgas dome segs pusi no teju 90 000 eiro izmaksām par stāvvadu un lietus ūdens kanalizācijas sistēmas remontu.

Lai domes līdzfinansējumu varētu saņemtu, mājai ir jābūt uzkrājumam, vai jāvienojas ar banku par kredītu. Dzīvokļu īpašniekiem arī obligāti jādibina biedrība.

Diemžēl šādu pozitīvu piemēru pagaidām ir maz, lai arī padomju laikos celto tipveida ēku kalpošanas ilgums, kurš vidēji ir 60 gadi, strauji tuvojas beigām. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) eksperti, kas apsekojuši vairākus simtus padomju gados celto daudzdzīvokļu māju uzskata, ka Rīgas dome problēmai pievērsusies par vēlu un trūkst sistemātiskuma. Atvēlētais pusmiljons esot kā ūdens lāse okeānā.

"Ēkām ir uzkrājušies nolietojumu defekti un ir jāveic sistēmiska tipveida dzīvojamo māju atjaunošanas plānošana. Sistēmiski, tātad pa kvartāliem, ēku grupām. Vienlaikus ar atjaunošanas darbiem ir jāveic šo ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi," skaidro RTU docente Laimdota Šneidere.

Rīgas mērs gan uzskata, ka galvenā atbildība gulstas uz iedzīvotāju pleciem. Ja interese būšot liela, arī nauda programma būšot vairāk.

Jāpiebilst, ka Latvijā ir pašvaldības, kurās rasts risinājums padomju laiku mantojuma problēmai. Spilgts piemērs ir Valmiera, kur notikusi mērķtiecīga namu rekonstrukcija, un lielu lomu tajā spēlēja pašvaldībai piederošais namu apsaimniekotājs.