Pieprasījums pēc īres dzīvokļiem augsts, bet piedāvājums turpina sarukt

Neraugoties uz to, ka dzīvokļu īres cenas pēdējo mēnešu laikā pieaugušas par 6–10%, arī šogad īres tirgū vērojama ierastā sezonalitāte. Tomēr pieprasījums, vismaz Rīgā, pārsniedz piedāvājumu.

"’Ja skatāmies datus par jūlija mēnesi, iegādei Rīgā bija pieejami 4100 dzīvokļi, bet īrei – vien 2050. Mēneša laikā pieejamo īres dzīvokļu skaits saruka par 11%. Konkrēti sērijveida īres dzīvokļu piedāvājums divu mēnešu laikā ir samazinājies par 22% – no 980 dzīvokļiem maijā līdz 760 dzīvokļiem jūlijā,’’ atklāj Dzenīte.

Lai arī augusts neapšaubāmi ir laiks, kad topošie studenti aktīvāk sāk domāt par dzīvesvietas meklējumiem, šobrīd redzams, ka mājvietas meklē gan ģimenes, gan jaunie speciālisti, gan arī studenti.

Daļa cilvēku šobrīd atlikuši ideju par mājokļa iegādi, jo maksātspēja vairs neatbilst hipotekārā kredīta saņemšanas nosacījumiem, daļa turpina gaidīt un vērot, kas notiks ar EURIBOR.

Dzenīte nevar pilnībā apgalvot, ka studentu ir vairākums, taču uz vasaras beigām ir jūtams studentu pieplūdums īres tirgū. "’Vienlaikus teikt, ka studenti spēj uzkarsēt īres tirgu, lai tas būtu jūtams procentos, būtu nekorekti, bet rosība ir manāma. Studentu intereses ietekmē drīzāk notiek dzīvokļu ātrāka aprite jeb no sludinājuma publicēšanas brīža paiet īsāks laiks, līdz dzīvoklis tiek izīrēts. Tā kā studentu rosība notiek aptuveni vienu līdz divus mēnešus gadā, tas ir pārāk īss brīdis, lai izīrētāji paļautos, ka viņu īpašumu izvēlēsies tieši students,’’ skaidro nodaļas vadītāja.

Runājot par to, kādi dzīvokļi ir uz izķeršanu, Dzenīte pastāsta, ka studenti – gan vietējie, gan ārzemju, visvairāk meklē vienas līdz divu istabu dzīvokļus centrā vai apkaimēs, kurās atrodas konkrētā augstskola. Vēlamā cenu kategorija ir no 400-650 eiro mēnesī. Ja ir iespējams koplietot dzīvokli ar citiem studentiem, tad kopējais budžets varētu būt 800-1500 eiro jeb no personas 200-300 eiro mēnesī.

Arī "Arco Real Estate" īres nodaļas vadītājs Edgars Dargis "tv3.lv" norāda, ka, tuvojoties jaunajam mācību gadam, aktīvākie dzīvesvietas meklētāji ir studenti. Viņu vidū visbiežāk īrei tiek meklēti kvalitatīvi trīsistabu dzīvokļi ar divām guļamistabā platībā no 60 līdz 80 kvadrātmetriem un cenu robežās līdz 700 eiro mēnesī, neskaitot komunālos maksājumus.

"’Tas, ko esam novērojuši – tirgū trūkst kompaktu vienas līdz divus istabu, svaigu, mūsdienu prasībām atbilstoši aprīkotu un mēbelētu dzīvokļu cenu kategorijā 400-500 eiro mēnesī.  Izīrētājiem ir jādomā par savu īpašumu atsvaidzināšanu un modernizēšanu,’’ piebilst Dzenīte.

Pēdējā gada laikā Eiropas Centrālā banka vairākkārt cēlusi EURIBOR procentu likmi, kā dēļ iepriekš paņemtais kredīts iedzīvotājiem kļuvis "’sālītāks’’.

Dzenīte pastāsta, ka EURIBOR procentu likmes kāpums ietekmējis ne tikai iedzīvotāju dzīvokļu pirktspēju, bet tas ir arī cieši saistīts ar īres maksu pieaugumu, jo daudziem potenciālajiem kredītņēmējiem jāatliek savi mājokļa pirkšanas meklējumi uz laiku, kad šī likme tiks samazināta.

Kā tas izskatās skaitļos? Kopš janvāra īres maksa mēnesī par dzīvokli jaunajā projektā palielinājusies vidēji par 8%, pirmskara ēkās – par 11%, bet sērijveida ēkās – par 6%. "’Taču nevar teikt, ka šādi cipari atbilst visiem – daļa īpašnieku nāk pretī īrniekiem ar labvēlīgākiem nosacījumiem, vienojas par fiksētu īres maksu, jo ir ieinteresēti, lai mājoklis nepaliek tukšs,’’ piebilst nodaļas vadītāja.

Papildus augošajai procentu likmei pērnajā rudens-ziemas sezonā iedzīvotāju maciņus patukšoja apkures cenu kāpums. Tiek lēsts, ka šogad apkures cenas varētu būt krietni zemākas, tomēr joprojām šī pozīcija visdrīzāk veidos ievērojamāko daļu iedzīvotāju ikmēnešu tēriņu.

Dargis sakās, ka pērnais gads bijis smags visiem un bail iedomāties, kā samilzušās cenas par siltumenerģiju un elektrību pārziemojuši pensionāri. Šogad šķietami situācija ir normalizējusies un šādu kāpumu vairs nesola, bet, ekspertaprāt, jābūt gataviem uz visu. Viņš norāda, ka potenciālie īrnieki pagājušā gada "auksto dušu" joprojām atminas un ņem vērā iespējamo komunālo maksājumu summu, pirms izdara izvēli par labu dzīvokļa īres līguma slēgšanai. "Bieži īrnieki izvēlas dzīvokļus, kuri aprīkoti ar siltuma skaitītājiem un kuros ir iespēja regulēt radiatorus, lai tādā veidā ziemas sezonā varētu ieekonomēt," norāda Dargis.

Arī Dzenītes novērojumi rāda – energoefektivitāte ir potenciālo īrnieku interešu augšgalā. "’Ir skaidrs, ka daudz ko nosaka brīvie līdzekļu un ne visi var atļauties mājokļus jaunā projektā ar apkures skaitītajiem, tomēr pēdējā laika tendences ir tādas, ka īrnieki labprātāk izvēlas nesen remontētus, mūsdienu dzīves veidam atbilstošus mājokļus. Topā noteikti ir energoefektivitāte.’’