Apkopojums: kāda bijusi Vatikāna loma Latvijas valstiskuma un ārpolitikas veidošanā
Latvijas attiecību saknes ar Vatikānu meklējamas jau gandrīz simts gadu senā vēsturē. Vatikāns spēlējis lielu lomu Latvijas vēsturē gan starpkaru periodā, gan arī bijis viens no galvenajiem atbalstītājiem valsts neatkarības atzīšanā.
Latvijas Republikas un Vatikāna diplomātiskās attiecības aizsākās jau 20. gadsimta 20. gados. Pēc Pirmā pasaules kara, kad Latvija starptautiskajā arēnā tiecās uz valsts neatkarības neatgriezenisku nodrošināšanu, tika meklēts drošības garants pasaulē. 1919. gada augusta beigās uz Vatikānu devās pirmā Latvijas diplomātu delegācija, kuras uzdevums bija lūgt Latvijas valsts atzīšanu, Rīgas arhibīskapijas atjaunošanu un latviešu tautības garīdznieku iecelšanu arhibīskapa amatā.
1921. gada 10. jūnijā Vatikāns atzina Latvijas valsti de iure, kas garantēja pilnīgu Latvijas diplomātisko atzīšanu un garantēja Latvijai kļūšanu par pilntiesīgu starptautisko tiesību subjektu.
1922. gada 30. maijā Latvijas Republikas ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics un kardināls Pjetro Gaspari parakstīja Latvijas un Svētā Krēsla Konkordātu, kas bija pirmais šāda veida līgums pēc Pirmā pasaules kara starp Vatikānu un jaunajām valstīm.
Vatikāna un Latvijas saiknes tika pārtrauktas padomju okupācijas laikā. Pēc Latvijas okupācijas padomju valdība 1940. gada 13. augustā paziņoja Svētajam Krēslam par diplomātisko attiecību pārtraukšanu un no Rīgas izraidīja pāvesta nunciju. Neskatoties uz to, Vatikāns nekad netika atzinis Baltijas valstu inkorporāciju PSRS sastāvā, un arī okupācijas gados Baltijas valstīs bija iekļautas oficiālajos Vatikāna diplomātisko pārstāvniecību sarakstos.
Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Svēto Krēslu atjaunotas 1991. gada 1. oktobrī, bet tikai deviņus gadus vēlāk – 2000. gada novembrī Rīgā tika parakstīts "Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgums".
Pirmo reizi Latviju Vatikāna visaugstākā persona apmeklēja 1993. gada septembrī. Jāņa Pāvila II pastorālā vizīte Latvijā bija vēsturisks notikums ne tikai Latvijas katoļu dzīvē, bet visas Latvijas vēsturē. Tajā laikā Latvijā vēl atradās Krievijas karaspēks, valstiskās institūcijas un politiskā sistēma bija tikai pašā tās veidošanas procesā.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Ir pagājuši 25 gadi, un pāvesta Franciska vizīte, kas notiek laikā, kad visas Baltijas valstis atzīmē valsts simtgades, kalpo kā apliecinājums gadu desmitiem ilgajām saiknēm starp Vatikānu un Baltijas valstīm.
Pāvests Francisks, īstajā vārdā Horhe Mario Bergoljo, 2013. gada 13. martā tika ievēlēts par pāvestu un pieņēma Franciska vārdu. Kopš ievēlēšanas Romas Katoļu baznīcas pāvesta amatā, pāvests Francisks ir kļuvis par cilvēku, kurš centies atjaunot baznīcas vienotību un atmodināt ticību miljardos cilvēku.
