Cenšas kliedēt mītu par "taukiem" sociālajā apdrošināšanas budžetā

Pēdēja laikā bieži dzirdamie Latvijas pensionāru federācijas apgalvojumi, ka sociālajā budžeta ir pamatīgs uzkrājums, ko varētu netraucēti novirzīt pensiju palielināšanai, ir pensionāru maldināšana. To atzinusi Labklājības ministrija un alternatīvas senioru organizācijas.

2015. gada 20. jūnijā 19:17

TV3 Ziņas

Sākoties ekonomiskai krīzei, esošais sociālais budžets spētu nodrošināt pensiju pabalstu izmaksu vien dažus mēnešus. Lai nepieļautu sociālu katastrofu un nodrošinātu sistēmas ilgtspēju, uzkrājumu budžeta esot jāveido vēl straujāk.

To, ka naudas sociālajā budžeta netrūkst, regulāri atkārto Saeimas opozīcija, aicinot valdību pārtraukt dzīvošanu uz pensionāru naudas rēķina.

Opozīcijai piebalso ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un Saskaņu saistītā pensionāru federācija. Tā atkārto summas, kas uzkrātas sociālajā budžetā, bet aizmirst piebilst, kāpēc uzkrājums veidojas.

Līdz 2014. gadam sociālais budžets bija mīnusos. Ja situācija nemainītos, Latvija būtu pakļauta sociālai katastrofai.

Ilzes Vinķeles ministrēšanas laikā tika pieņemti divi nepopulāri lēmumi. Pensiju indeksācijai paredzēto naudu Saeima pārcēla uz pamatbudžetu kā rezultāta tas iestiga pamatīgos mīnusos. Tāpat tika palielināts pensionēšanas vecums, kas samazināja sociālos izdevumus. Rezultāta veidojās uzkrājums, kurš maijā sasniedza 408 miljonus eiro.

Turklāt, no sociālā budžeta sedz ne tikai vecuma pensijas, bet arī māmiņu algas, ģimenes, invaliditātes, bezdarbnieku un arī apbedīšanas pabalstus. Tāpat uzkrājums nepieciešams, lai nodrošinātu sociālo sistēmas ilgtspēju.

Eksperti atzīst, ja "treknajos gados" pensiju indeksācija būtu straujāka, un 2009.gadā sociālajā budžeta nebūtu 1,4 miljardu pārpalikuma, Latvija bankrotētu, savukārt pensionāri zaudētu lielāko daļu ienākumu.