Gorodcovs: pastāv iespēja, ka Baltkrievijā esošajiem Latvijas pilsoņiem varētu būt grūtības atgriezties Latvijā
Tā kā Latvijas un Baltkrievijas diplomātiskās attiecības patlaban ir saspīlētas, pastāv iespēja, ka Baltkrievijā patlaban esošajiem Latvijas pilsoņiem varētu būt grūtības atgriezties atpakaļ Latvijā, trešdien, 26.maijā, preses brīfingā par valdības noteiktajiem ierobežojumiem aviosatiksmē ar Baltkrieviju. teica Civilās aviācijas aģentūras direktors Māris Gorodcovs.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits, komentējot, ko darīt Latvijas pilsoņiem, kas patlaban atrodas Baltkrievijā un vēlas atgriezties Latvijā, teica – ņemot vērā, ka Latvijas valstij patlaban Baltkrievijā ir apgrūtinoši sniegt konsulāro palīdzību, Latvijas valstspiederīgie ir aicināti vērsties pēc palīdzības, ja tā nepieciešama, jebkuras citas Eiropas Savienības (ES) valsts vēstniecībā vai konsulārajā iestādē. "Latvijas valsts robeža vienmēr ir atvērta, lai Latvijas pilsoņi varētu atgriezties mājās. Es pieņemu, ka tas var notikt gan pa sauzemi, gan citos Latvijas valstspiederīgajiem pieņemamos veidos," sacīja Linkaits.
Preses brīfingā satiksmes ministrs arī atzina, ka svētdienas notikumi saistībā ar Baltkrievijas aktivitātēm gaisa telpā, pārtverot un piespiedu kārtā nosēdinot Minskas lidostā ES aviokompānijas "Ryanair" civilo pasažieru gaisa kuģi, izskatās pēc "spriedzes filmas scenārija". Ļoti žēl, ka notikumu attīstījušies īstenībā un tika apdraudēti gan Latvijas un citu valstu pilsoņi, gan lidmašīnas apkalpe. Linkaits pastāstīja, ka tobrīd apdraudēti bija vairāk nekā 170 lidmašīnas pašažieri, 18 valstu pilsoņi, kas lidoja iekšējā ES reisā no Atēnām uz Viļņu. Ņemot vērā attiecīgos apstākļus, Latvijas valdība otrdien, 25.maijā, izlēma Baltkrievijā reģistrētajiem aviopārvadātājiem atteikt lidojumu atļauju izsniegšanu un ielidošanu Latvijas gaisa telpā un Latvijas lidostu izmantošanu.
Arī Baltkrievijas gaisa telpa izvēlējās citus lidojuma maršrutus un patlaban Latvijas valdība oficiāli aicina Baltkrievijas pārvadātājus neizmantot Latvijas gaisa telpu un Latvijas gaisa pārvadātājus atturēties doties tiešajos reisos uz Baltkrieviju.
Linkaits arī teica – pēdējo mēnešu notikumi rāda, ka Baltkrievijas valsts rīcība patlaban nav prognozējama, tāpēc Latvijas valdība, nosakot ierobežojumus aviosatiksmē ar Baltkrieviju, vadījās pēc Latvijas interesēm un drošības, kā arī Eiropas kopējām interesēm un drošības.
Lasi vēl: Diplomātiskā krīze: Latvijas vēstniecība Minskā pārtraukusi konsulāro funkciju veikšanu
"Sekosim līdzi notikumu attīstībai, šie ierobežojumi būs spēkā tik ilgi, cik ilgi būs apdraudējumi Baltkrievijas gaisa telpas drošībai," atzina Linkaits, piebilstot, ka par drošības risku izvērtējumu ir atbildīga Civilās aviācijas aģentūra.
Civilās aviācijas aģentūras direktors Māris Gorodcovs teica, ka jau svētdien Civilās aviācijas aģentūras saņēma no Eiropas Savienības Civilās drošības aģentūras izveidotās struktūras riska zonu pārvaldībai rekomendāciju un ieteikumu vērtēt riskus, kuri apstiprināja pašu uzsākto riska izvērtējumu. 25.maijā, sasauktas kopā visas iesaistītās puses, aktualizēta visa pieejamā informācija, un konstatēts, ka no drošuma viedokļa Latvijas aviosabiedrībām lidojumi Baltkrievijas gaisa telpā nav droši. Attiecīgā rekomendācija nosūtīta arī visiem Latvijas pārvadātājiem, lēmums publiskots specializētā vietnē tīmeklī, maršruts tiek optimizēts, lai Latvijas pārvadātāji varētu lidot, apejot Baltkrievijas gaisa telpu.
Turpinās arī starptautisks risku izvērtējums. Eiropas Savienības Civilās drošības aģentūras sākotnējais risku izvērtējums esot tāds pats, kāds Latvijas Civilās aviācijas aģentūras, tā Eiropas pārvadātājiem un trešo valstu operatoriem neiesaka izmantot Baltkrievijas gaisa telpu, sacīja Gorodcovs.
Komentējot, vai ir zināms, cik neiegūtu ieņēmumu Latvija zaudēs, nelidojot uz Baltkrieviju un vai saņems vairāk par zaudēto, ņemot vērā caur Latvijas gaisa telpu tagad vairāk lidojošo citu aviokompāniju reisu, Linkaits teica, ka ir nekorekti runāt par jautājuma ekonomisko pusi, jo svarīga ir cilvēku drošība un pārliecība, ka pārvadātāji var droši izpildīt lidojumus vienā vai otrā gaisa telpā.
Vienlaikus viņš teica, ka ikvienam politiskam lēmumam ir ekonomisks ieņēmumu un zaudējumu aprēķins, un Satiksmes ministrija ir lūgusi aviosatiksmes operatoriem Latvijā iesniegt attiecīgus aprēķinus, taču tie ir vispārīgi, jo neviens nezina, cik ilgi situācija turpināsies. "Situācija ir mainīga – ir ne tikai zaudējumi, bet izmaiņas lidojuma trajektorijā, tostarp, apejot Baltkrievijas gaisa telpu, vairākas aviokompānijas izmanto Latvijas gaisa telpu," sacīja Linkaits, vēršot uzmanību, ka arī tas ietekmē. Taču, pēc viņa sacītā, zaudējumi ir komercinformācija un precīzas to aplēses viņš nevarot sniegt.
"Varu apliecināt, ja situāciju mēs aprobežotu tikai ar šā gada vasaras mēnešiem, tad zaudējumi būtu mērāmi tūkstošos. Protams, ja šāda situācija turpinās saglabāties ilgstoši – gadu un vairāk, tad, protams, tie ir miljonos mērāmi zaudējumi."
Gorodcovs teica, ka apdraudējumus un riskus var sadalīt divās grupās – pirmajā ir jau notikušie fakti, piemēram, "Rynair" reisa no Atēnām uz Viļņu apkalpes piespiešana piemērot ārkārtas procedūras, ko tā arī paveica, deklarējot ārkārtas situāciju lidojuma laikā, kas nozīmē – lidojuma drošība bija apdraudēta, ja bija jāpiemēro ārkārtas procedūras. Tāpat, ilgstoši reiss bija aizturēts, lidojuma apkalpes locekļi tika pratināti, nebija skaidrības, cik ilgā laikā viņi Baltkrievijas teritoriju varēs atstāt. Tas ilga apmēram septiņas stundas, kā rezultātā apkalpe bija nogurusi un stresā. Otrajā grupā ir potenciālie drošības riski, kurus nevar izslēgt. Riski arī saistībā ar ieroču pielietojuma apdraudējumu.
Tāpat kā risks var sekot Baltkrievijas puses lēmumi aizturēt Latvijas pilsoņus, kas uz šo valsti aizlidojuši vai nokļuvuši, atzina Civilās aviācijas aģentūras direktors. "Tā kā tās diplomātiskās attiecības [ar Baltkrieviju] mums šobrīd ir saspīlētas, pastāv arī riski, ka viņiem būs grūti izkļūt no valsts un atgriezties," teica Gorodcovs.
Vienlaikus Linkaits teica, ka Eiropas Komisija izvērtēs attiecīgā lēmuma ietekmi uz visu Eiropas aviācijas sektoru un izvērtēs iespējas izveidot no ES puses kādus kompensējošos mehānismus.
Linkaits arī teica, ka regulējumā attiecībā uz sauzemes pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu izmaiņas nav notikušas, joprojām ir spēkā ar Covid-19 pandēmijas izplatību noteiktie ierobežojumi. Virzienā uz sauzemes valstīm jebkuri regulārie vai neregulārie pasažieru pārvadājumi patlaban nenotiek. Tuvākajā laikā, pieņemot lēmumu par gaisa satiksmes ierobežošanu ar Baltkrieviju, netiek plānotas izmaiņas sauszemes pasažieru pārvadājumu kārtībā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
