Ikšķile rīkos iedzīvotāju aptauju par teritoriālo reformu, neraugoties uz VARAM iebildumiem

Aprīļa vidū Ikšķiles pašvaldība nolēma rīkot iedzīvotāju aptauju par iecerēto administratīvi teritoriālu reformu, kuras rezultātā konkrēto vietvaru pievienotu Ogrei. Tomēr aptaujas forma neapmierina par pašvaldībām atbildīgo VARAM.

Iedzīvotāju aptauja Ikšķilē iecerēta no 9. līdz 11.maijam, katru dienu vairākas stundas būs atvērti ierastie balsošanas iecirkņi – līdzīgi kā tas ir vēlēšanu laikā. Aptaujas jautājums, – vai esat par Ikšķiles novadu kā patstāvīgu Latvijas Republikas administratīvo teritoriju?

Ar elektronisko parakstu balsot varēšot jau no nākamās nedēļas. Savukārt par pašvaldībām atbildīgā ministrija Ikšķiles lēmumu apturējusi, uzskatot, ka šāda aptaujas forma pēc būtības līdzinās pašvaldību referendumam, kuru patlaban tiesību akti neparedz.

"Atbilstoši likumam ir skaidri noteikta procedūra, kā pašvaldības var noskaidrot savu iedzīvotāju viedokli. Ir sabiedriskā aptauja, ir socioloģiskas aptaujas, ir iedzīvotāju sapulces. Šī ir publisko tiesību joma. Pašvaldības drīkst rīkoties, kā likums to atļauj, nevis kā tā vēlas," norāda VARAM ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!").

Citās domās gan ir Ikšķiles politiskā vadība, kas uzsver, ka aptauja notiks paredzētajā laikā un veidā. Pat, ja likums šādu formu neparedz, tā nav arī aizliegta. Savukārt ministrijas rīkojums tikšot apstrīdēts tiesā.

Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš (LZP) TV3 Ziņām norādīja: "Mēs viennozīmīgi negribam nostāties pret pārraugošo ministriju, bet šajā situācijā mēs esam tā ievēlēti kā pašreizējā valdības koalīcija. Mēs pārstāvam novadu, rīkojamies atbilstoši likumam un tiesību aktiem."

Ikšķilei šī aptauja varētu izmaksāt aptuveni 15 000 eiro. Arī citas vietvaras, kuru vadītāji iebilst pret Pūces reformu, grasās rīkot iedzīvotāju aptaujas.

Latvijas Pašvaldību savienība nobažījusies, ka ministrija apdraud iedzīvotāju spēju paust viedokli, tikmēr Pūce atgādina, ka pati organizācija ilgstoši bijusi pret likumprojektu, kas paredz ieviest vietējo pašvaldību referendumus.

"Protams, ir īpatnēji, ka tie paši cilvēki, kas vēl pirms pusgada publiski teica, ka pieņemt vietējo pašvaldību referendumu likumu būtu bīstami valstij, šodien apelē kā lielākie demokrātijas sargi. Politika ir joma, kur mēdz darboties cilvēki, kuri ar liekulību mēdz būt uz "tu"," saka Pūce.

Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis (LZS) pauž: "Es saprotu, ka parlamentā šis referendumu jautājums virzās uz priekšu. Es to nekādā gadījumā neuztveru, kā saistītu ar konkrēto situāciju. Uztraukums ir par šo antidemokrātiju un cilvēktiesību ierobežošanu."

Vietējo pašvaldību referendumu likumprojekts Saeimā nonāca jau pirms sešiem gadiem, taču joprojām nav pieņemts. Tas paredz iespēju iedzīvotājiem rosināt referendumus par pašvaldības attīstības stratēģiju, publiskajiem būvprojektiem vai domes atlaišanu. Par konkrēto likumprojektu atbildīgās Saeimas komisijas ilggadējais vadītājs Sergejs Dolgopolovs ("Saskaņa") atgādina, ka strīdi ap ieceri bijuši ļoti plaši.

"Kā jūs saprotat, ja tiek pieņemts referendumā lēmums ar likuma spēku, piemēram, par domes atlaišanu vai būvniecību, to pārsūdzēt nav iespējams. Tas ir arī liels risks. Diemžēl ne vienmēr mums [racionāli] motīvi diktē vienu vai otru lēmumu. Ir arī daudz emocionālu lēmumu," norāda Dolgopolovs.

Pērnā gada nogalē Vietējo pašvaldību referendumu likumprojekts bija viens no tiem, kurus 13.Saeima pārņēma izskatīšanai no iepriekšējā parlamenta sasaukuma.