Kariņš: Algu līmeņa kāpumu un iedzīvotāju labklājību Latvijā veicinātu tautsaimniecības gudra reindustrializācija
Eiropas Savienības (ES) Atjaunošanas un noturības mehānismā (ANM) Latvijai pieejamajam finansējumam tāpat kā valsts kopējai ekonomiskās attīstības vīzijai ir jābūt vērstam uz tautsaimniecības gudru reindustrializāciju, kas stiprinātu valsts ekonomiku ilgtermiņā un ļautu veicināt algu līmeņa kāpumu, kā arī iedzīvotāju labklājību, šonedēļ Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas sēdē atzīmēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
"Gan Eiropas sniegtais tautsaimniecības atbalsts, gan citi instrumenti ir jāizmanto mūsu valsts gudrai reindustrializācijai – piemēri no vēstures liecina, ka valstīs, kur aug rūpniecība un ražošana, aug arī labklājība, kur tā samazinās, iestājas stagnācija, pieaug nabadzība."
Ministru prezidents uzskata, ka visiem spēkiem ir jātiecas uz Latvijas ražošanas un eksporta sektora gudru attīstību. Diskutējot par Latvijas plānu Eiropas Savienības (ES) Atjaunošanas un noturības mehānismā (ANM) pieejamā finansējuma ieguldīšanu, viņš uzsvēra, ka – tāpat kā kopējai ekonomiskās attīstības vīzijai – tam ir jābūt vērstam uz tautsaimniecības gudru reindustrializāciju. Tas stiprinātu valsts ekonomiku ilgtermiņā, ļautu veicināt algu līmeņa kāpumu un iedzīvotāju labklājību.
"Pandēmijas izraisītā krīze ir iespēja pārveidot mūsu ekonomiku. Lai arī mūsu visu uzmanība šobrīd ir vērsta uz pandēmijas radīto grūtību pārvēšanu, mums ir jāstrādā pie mūsu tautsaimniecības pārveidošanas, lai ilgtermiņā mūsu ekonomika kļūtu daudz spēcīgāka, mēs ražotu preces ar aizvien augstāku pievienoto vērtību un mūsu iedzīvotāju labklājība augtu," pauda Kariņš, aicinot stratēģiskās vadības grupu iesaistīties šī mērķa sasniegšanā un Atjaunošanas un noturības mehānisma plāna pilnveidošanā.
Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs atgādināja, ka visām ES dalībvalstīm Atjaunošanas un noturības mehānismā ir pieejams finansējums ekonomikas atveseļošanai. Valdība ir iesniegusi Eiropas Komisijai savu plānu, taču darbs pie tā pilnveidošanas kopā ar sociāliem un sadarbības partneriem turpinās.
Lasi vēl:
- Vidējā bruto darba alga pērn Latvijā pieauga par 6,2%
- Algu pēc nodokļiem līdz 450 eiro pērn Latvijā saņēma 22,7% strādājošo
- Eksperts: Latvijā atalgojuma atšķirība starp sievietēm un vīriešiem ir izteiktāka problēma nekā citās ES valstīs
- Aptauja: Latvijā Covid-19 pandēmijas dēļ 49% iedzīvotāju finansiālā labklājība ir samazinājusies
- Kariņš: Budžeta veidošana iezīmē mērķi Latviju virzīt uz Ziemeļeiropas labklājības modeli
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
