Kariņš piekrīt kritikai par privāto lidmašīnu izmantošanu

Valsts kanceleja (VK) aģentūrai LETA sagatavojusi informāciju par bijušā premjera pēdējo trīs gadu starptautiskajām vizītēm, kurās izmantoti gan regulārie, gan speciālie avioreisi. Apkopotā informācija liecina, ka kopumā 18 reizes Kariņš izmantojis privātās lidmašīnas pakalpojumus, un tās izmaksas atkarībā no pārlidojumu un delegācijas locekļu skaita svārstījušās no 14 337 eiro līdz 49 950 eiro.

Kariņš arī akcentē, ka vienmēr ir iespējams pilnveidot procedūras, šajā gadījumā procedūru, kādā augstākajām valsts amatpersonām ir iespējams izmantot speciālo reisu pakalpojumus, un kāds ir tam atvēlamo līdzekļu apjoms.

Viņš atzīmēja, ka speciālu reisu izmantošana ir dārgs pakalpojums, izmaksas par vienu lidojumu visai delegācijai sasniedz vairākus desmitus tūkstošus eiro. Pēc Kariņa paustā, ir saprotami, ka rodas jautājumi, vai tiešām šādu pakalpojumu izmantošana valdības vadītāja darbā ir nepieciešama un attaisnojama.

"Jāuzsver, ka ārvalstu vizītes pamatā tika rīkotas ar komercreisu palīdzību – kad tie nebija pieejami, to pieejamība bija ierobežota, vai arī nokļūšana līdz galamērķiem bija loģistiski sarežģīta, ņemot vērā uzņemošās puses drošības un protokolāros uzstādījumus, tika izmantoti speciālie reisi," pauda kādreizējais premjers.

Tāpat Kariņš skaidroja, ka valdības vadītāja darbs ir intensīvs, atbildība ir par visas valdības darbu, par premjerministra uzmanību konkurē iekšpolitiski un ārpolitiski jautājumi. Viņš pauda pārliecību, ka Ministru prezidentam ir jāieņem aktīva loma Latvijas ārpolitikas veidošanā.

"Latvijas kā mazas un atvērtas demokrātijas interesēs ir būt draudzīgās attiecībās ar iespējami plašu valstu loku pasaulē, jo īpaši Eiropā. Latvijai jābūt pilnvērtīgi pārstāvētai un klātesošai starptautiskajās sanāksmēs, kur notiek lēmumu pieņemšana par jautājumiem, kas ietekmē mūsu drošību, labklājību un ekonomisko attīstību. Ministru prezidents pārstāv valsti Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāju sanāksmē, Eiropadomē, kā arī no šī gada un turpmāk – NATO samitā," skaidroja ārlietu ministrs.

Kariņš klāstīja, ka laikā, kad viņš pildīja Ministru prezidenta amata pienākumus, pasaule piedzīvoja divus satricinājumus – Covid-19 pandēmiju un Krievijas karu Ukrainā, kas radīja aviosatiksmes traucējumus, komercreisu pieejamības pilnīgu vai daļēju pārrāvumu.

Bijušais premjers arīdzan uzsvēra, ka, sākoties karam Ukrainā, būtiski pieauga ārpolitikas loma arī viņa darbā. Darbības mērķi bija atbalsts Ukrainai, Latvijas drošības stiprināšana un Krievijas savaldīšana. Latvija vēl pirms kara sākuma paguva aizsūtīt uz Ukrainu pretgaisa aizsardzības raķetes "Stinger", konsekventi ir sniegusi visa veida atbalstu, un esmu personīgi aktīvi iestājies ES līderu sarunās par Ukrainas ceļu uz ES.

Tāpat Kariņš norādīja, ka gadu gaitā, esot premjerministra amatā, viņam ir izveidojušās labas attiecības ar daudzu ES valstu un valdību līderiem, tādēļ Kariņš izmantoja iespēju tieši kontaktēties ar viņiem, doties vizītēs un ES līderu organizētos pasākumos.

"Esmu gan apmeklējis, gan uzņēmis Latvijā Francijas prezidentu Emanuēlu Makronu, Spānijas premjerministru Pedro Sančesu, Kanādas premjerministru Džastinu Trudo, Apvienotās Karalistes premjerministrus Borisu Džonsonu un Riši Sunaku. Nereti vizītes tika organizētas pēdējā brīdī, nebija paredzams to ilgums, tādēļ, dodoties tajās, tika izmantoti speciālie reisi," rakstiskajā atbildē skaidroja Kariņš.

Atbilstoši VK sniegtajai informācijai 2021.gada 7.maijā Kariņš no Rīgas devās uz Portu, kur 7.maijā un 8.maijā norisinājās neformālā Eiropadome. 8.maijā bija reiss atpakaļ uz Latviju. Delegācijā bijušo Ministru prezidentu pavadīja divi Ministru prezidenta biroja pārstāvji, divi Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvji un Valsts drošības dienesta (VDD) pārstāvis. Privātās lidmašīnas izmantošanas izmaksas sasniedza 45 000 eiro.