Koalīcija gatava valsts finansējumu partijām iesaldēt, bet ne mazināt

Gandrīz septiņi miljoni eiro nodokļu maksātāju naudas šogad ieripos politisko partiju kasēs. Vai valsts finansējums partijām nebūtu jāmazina, ņemot vērā grūto situāciju budžetā.

2019. gada rudenī Latvijas parlamentārieši pieņēma vienu no pretrunīgāk vērtētājiem lēmumiem visā 13. Saeimas laikā. Septiņkāršot valsts finansējumu politiskajām partijām, turklāt jaunās normas attiecināt uzreiz paši uz savu, nevis nākamo parlamenta sasaukumu. No 2020. gada sākās jaunas ēra partiju naudas lietās.

Latvijas nodokļu maksātāju partiju uzturēšanai atvēl gandrīz septiņus miljonus eiro gadā. Atbilstoši vēlēšanu rezultātiem līderos "Jaunā Vienotība", tā šogad saņēmusi vairāk nekā miljonu eiro, un līdz ar sagaidāmajām minimālās algas izmaiņām no nākamā gada arī šīm summām vajadzētu pieaugt. Valdošā koalīcija gan paziņojusi, ka ir vienošanās par šī pieauguma iesaldēšanu.

Mūsu ziemeļi kaimiņu igauņi, kuriem arī grūti laiki, gan iet tālāk. Plānots finansējumu politiskajām partijām pat samazināt par 10%. Latvijā Saeimas opozīcijā liela pārliecība, ka tas, kā minimums, būtu jādara arī pie mums. Ja ne vispār jāatsakās no valsts finansējumam partijām.
Opozīcijas rindās izņēmums gan ir Nacionālā apvienība, kas uzskata, ka pietiktu ar finansējuma iesaldēšanu, nevajadzētu spert soļus atpakaļ.

Tāds vidējais noskaņojums valdošajā koalīcijā ir, ka pagaidām pietiek ar iesaldēšanu, ja situācija ar valsts finansēm nekļūst sliktāka tuvākajos mēnešos.

Politiķi gan nobrieduši nākamgad atvērt šo likumu pēc būtības, lai pārvērtētu vairākas, tā teikt, lielās normas. Iespējams, atsaistīs finansējumu no minimālās algas pieauguma, ko nosaka paši politiķi. Tāpat varētu vērtēt kādus ierobežojumus valsts naudai politisko elpu knapi velkošām partijām, kuru arī Latvijā netrūkst.