Krievija gatavo iespējamu ilgstošu tiesvedību pret Latviju. Brīdina par juridisko karu kā informatīvās ietekmes instrumentu

Baltijas pētniecisko žurnālistu izmeklēšana atklāj, ka Maskava šo procesu varētu izmantot ne tikai juridiskā cīņā, bet arī kā daļu no informatīvā kara. Par iespējamo tiesvedību un tās riskiem raidījumā "900 sekundes" stāstīja žurnāliste Inese Braže.

Pēc žurnālistes teiktā, stāsts sācies ar iepriekš izskanējušu informāciju par Krievijas draudiem vērsties starptautiskajās institūcijās, taču pētnieciskā darba gaitā izdevies atklāt daudz plašāku ainu. Kopā ar kolēģiem no Lietuvas un Igaunijas žurnālisti apkopojuši informāciju par iespējamo prasību un tās sagatavošanas procesu. "Tas bija liels komandas darbs – viens tika pie viena avota, viens pie kāda dokumenta, vēl kāds pie citas informācijas, un tad tas viss kopā veidoja šo pētījumu," sacīja Braže.

Pēc viņas rīcībā esošās informācijas, Krievijas iespējamās prasības pamatā varētu būt jau iepriekš izmantotie naratīvi par Baltijas valstu politiku pēc neatkarības atjaunošanas. Starp pārmetumiem varētu būt jautājumi par pilsonības piešķiršanu, nepilsoņu statusu, vēstures interpretāciju, kā arī dažādu piemiņas pasākumu ierobežošanu. Žurnāliste uzsvēra, ka šie argumenti nav jauni, taču tagad tie varētu tikt apkopoti juridiskā dokumentā starptautiskai tiesai.

Eksperti norāda, ka šādas tiesvedības galvenais mērķis var nebūt uzvara tiesā, bet gan resursu izsīkšana un iespēja izmantot starptautisku platformu propagandas izplatīšanai. "Mērķis nav tikai uzvarēt vai panākt kaut ko juridiski. Viņi vēlas iztukšot mūsu resursus – šādas tiesvedības ir ļoti dārgas un var ilgt no trim līdz pat desmit gadiem," skaidroja Braže.

Žurnāliste norādīja, ka šāda pieeja tiek dēvēta par juridisko karadarbību jeb vienu no hibrīdkara formām. Tā ļauj izmantot šķietami leģitīmus instrumentus – piemēram, vēršanos tiesā –, lai radītu politisku un informatīvu spiedienu. Latvijas un pārējo Baltijas valstu gadījumā tas nozīmētu ilgstošu diplomātu, juristu un valsts resursu iesaisti.

Pētniecības laikā žurnālistiem bijis pārsteigums, ka daudzi cilvēki par iespējamo tiesvedību iepriekš nebija dzirdējuši, lai gan par riskiem publiski runājušas arī Latvijas drošības iestādes. Vienlaikus vēl nav skaidrs, vai Krievija iesniegs atsevišķas prasības pret katru Baltijas valsti vai veidos vienotu procesu. Braže uzsvēra, ka neatkarīgi no juridiskās formas šis jautājums būs jāuztver nopietni, jo tas var kļūt par vēl vienu Krievijas ietekmes operācijas instrumentu.