Eksperts brīdina: Baltijas jūra kļuvusi par Krievijas hibrīdkara zonu

Neraugoties uz Rietumu ieviestajām sankcijām, Krievijas naftas eksports turpinās, izmantojot necaurspīdīgu kuģu tīklu. Kā ziņo LRT, Baltijas jūrā ik dienu darbojas tankkuģi, kas bieži vien "formāli nepastāv sistēmā", taču faktiski nodrošina būtisku ienākumu plūsmu Kremlim.

Polijas Starptautisko attiecību institūta analītiķis Timons Pastuča uzsver: "Šodien ēnu flote nav tikai sankciju apiešanas mehānisms – tā ir arī spiediena un destabilizācijas instruments Baltijas jūras reģionā."

Mērogs – daudz lielāks, nekā šķiet

Oficiāli sankcijas attiecas uz aptuveni 700 kuģiem, taču patiesais apjoms var pārsniegt tūkstoti, ja ieskaita tā saukto "pelēko floti" un kuģus, kas iesaistīti kravu pārkraušanā un izcelsmes slēpšanā.

Šī sistēma ir arī ļoti ienesīga. Starpnieki var nopelnīt vairākas reizes vairāk nekā legālajā tirgū, bet Krievijas budžets joprojām saņem miljardiem eiro no naftas eksporta.

Baltijas jūra šajā ķēdē ieņem īpaši nozīmīgu vietu – pa to tiek transportēti vairāk nekā 40% Krievijas naftas eksporta.

"Praksē tas nozīmē, ka katru dienu no Krievijas ostām iziet vairāki ar ēnu floti saistīti kuģi," skaidro Pastuča.

No ekonomikas uz hibrīddraudiem

Eksperts uzsver, ka situācija ir būtiski mainījusies – ēnu flote arvien biežāk tiek izmantota arī drošības nolūkiem.

Sākotnēji tā kalpoja sankciju apiešanai, taču vēlāk tika izmantota kritiskās infrastruktūras izlūkošanai – cauruļvadiem, kabeļiem, ostām. Tagad fiksēti arī sabotāžas gadījumi, īpaši Somu līča reģionā.

Turklāt tiek izmantotas elektroniskās karadarbības metodes – GPS signālu traucēšana un viltošana. "Nevar izslēgt, ka daļa šīs tehnikas atrodas uz šiem kuģiem," norāda eksperts.

Papildu bažas rada arī bruņotu personu klātbūtne uz dažiem tankkuģiem. Formāli viņi tiek saukti par "papildu apkalpi", taču pastāv aizdomas par Krievijas militārā izlūkdienesta saistību.

Baltijas valstīm – tiešs drošības izaicinājums

Latvijai, Lietuvai un Igaunijai šī situācija rada tiešus riskus. Eksperts uzskata, ka Baltijas jūra kļuvusi par vidi, kur tiek testēta Rietumu reakcija. "Krievija vēro, kā mēs reaģējam – vai dominē bailes vai gatavība rīkoties," skaidro Pastuča.

Pozitīvi, ka pēdējā laikā incidentu skaits samazinās, ko saista ar aktīvāku reģiona valstu rīcību un operācijām, piemēram, "Baltic Sentry".

Tomēr problēma nav atrisināta. Viens no galvenajiem izaicinājumiem ir juridiskais regulējums – bieži vien valstīm trūkst skaidra pamata kuģu aizturēšanai.

Reālie riski: ne tikai drošība, bet arī vide

Papildus militārajiem un hibrīddraudiem eksperts brīdina arī par iespējamu ekoloģisko katastrofu. "Naftas noplūde Baltijas jūrā būtu viena no lielākajām katastrofām – tā ir slēgta un ļoti jutīga vide," uzsver analītiķis.

Vienlaikus tiek pieļauts, ka Krievija nav tieši ieinteresēta šādā scenārijā, jo tas izraisītu ļoti spēcīgu Rietumu reakciju.

Vai Rietumi var apturēt šo sistēmu? Eksperts uzskata, ka pilnībā apturēt ēnu floti šobrīd ir sarežģīti, taču iespējams to ierobežot.

Galvenais uzdevums – stingrāk īstenot esošās sankcijas un samazināt Krievijas ienākumus. "Mērķis nav uzreiz apturēt eksportu, bet piespiest Krieviju pārdot naftu par zemāku cenu," skaidro Pastuča.

Vienlaikus svarīga ir NATO valstu koordinācija, jo īpaši lielo spēlētāju – ASV, Francijas un Apvienotās Karalistes – iesaiste.

Neskatoties uz draudiem, eksperts saskata arī pozitīvu perspektīvu. "Eiropai ir lielāks ekonomiskais un tehnoloģiskais potenciāls nekā Krievijai. Problēma nav resursos, bet politiskajā gribā," norāda Pastuča.

Viņš uzsver, ka drošība Baltijas reģionā nav tikai militārs jautājums – tikpat svarīga ir sabiedrības noturība un informācijas telpas aizsardzība.