Novadu skaitam Latvijā ir jābūt būtiski mazākam, uzskata koalīcijas partijas

Darbs pie reģionālās reformas šonedēļ sākās pašvaldību lietu ministra Jura Pūces ("Attīstībai/Par!") vadītajā attīstības komitejā, kurā pārstāvēti visu koalīcijas partiju pārstāvji. Visi kā viens uzsver – novadu skaitam Latvijā ir jābūt būtiski mazākam. Jau šobrīd 57 no 119 novadiem nespēj pildīt likuma prasības un nenodrošina iedzīvotājiem visas likumā paredzētas funkcijas.

Saeimas deputāts Artūrs Toms Plešs ("Attīstībai/Par") norāda: "Attīstības komitejā ar koalīcijas partneriem mēs runāsim par to labāko risinājumu, bet skaidrs, ka pašvaldību skaits varētu samazināties vismaz par pusi, iespējams, tās varētu būt kādas 30 līdz 40 pašvaldības."

Savukārt Saeimas deputāts Aldis Adamovičs ("Jaunā Vienotība") pauž: "Novadu centrā būtu jābūt vai nu bijušajam rajonu centram vai kādai pilsētiņai, kas attīstās un spēj nodrošināt šīs funkcijas, jo šobrīd daudzi lauku novadi ar grūtībām izpilda šo. Iedzīvotāju skaits nav noteicošais, bet tas varētu būt 5000."

Šobrīd likumā noteikts, ka novadā jābūt vismaz 4000 iedzīvotāju, bet 39 novados skaits ir mazāks. To, kuri novadi tiks apvienoti, tikšot lemts, diskutējot ar pašvaldībām, taču brīvprātības princips, ko atbalstīja iepriekšējā valdība, nebūšot noteicošais. Opozīcijā palikušie zaļzemnieki ir sašutuši, ka pašvaldību lietu ministrs kā optimālu sauc 30 novadu izveidi.

"Izslēdz demokrātiju, tas būtu atbilstoši komunistu laikam, tas atbilst izpildkomiteju piedāvājumam. Ja vēlaties demokrātiju, piedāvājumam jābūt sadrumstalotākam, lai iedzīvotājs, ejot uz vēlēšanām, justu piederību, kāpēc viņš to dara, kāds viņam no tā labums. Pie šāda pārklājuma var gadīties, ka pašvaldība atrodas 120 kilometru attālumā no viņa mājas," uzskata Saeimas deputāts Viktors Valainis (ZZS).

Koalīcijai vajadzēs vienoties, vai atjaunot apriņķus. "Jaunā Vienotība" un "Attīstībai/Par!" uzskata, ka bez otrā līmeņa pašvaldībām var iztikt. Nacionālā apvienība pieļauj, ka apriņķi varētu izveidot, lai stiprinātu Rīgas un blakus esošo novadu sadarbību, "KPV LV" runā par valdības ieceltiem prefektiem, bet "Jaunā konservatīvā partija" vēlas stiprināt vēsturiskos reģionus.

Saskaņā ar plānu, administratīvi teritoriālo reformu vajadzētu pieņemt nākamgad vasarā, lai pašvaldībām būtu pietiekams laiks sagatavoties dzīvei jaunajās teritorijās un pašvaldību vēlēšanām vēl pēc gada jūnijā.