"Par ko mēs balsojam?" Deputātus samulsina Stambulas konvencijas balsojuma kārtība

Stambulas konvencijas ratifikāciju atbalsta tikai koalīcijas frakcijas, opozīcijai pret to iebilstot. Saeimas Prezidijs rosināja likumprojektu nodot Ārlietu komisijai, bet šajā komisijā koalīcijai nav vairākuma. Deputāts Edmunds Jurēvics (JV) izteica priekšlikumu minēto projektu nodot Juridiskajai komisijai, par to izraisot diskusijas.

Līdz ar to balsojums tika sadalīts divās daļās. Vispirms deputātiem bija jānobalso par lēmumu nodot likumprojektu izskatīt komisijai, un tikai pēc tam paredzēts balsojums par to, kurai komisijai konkrēti nodot likumprojektu.

Notika balsojums, bet opozīcijas deputāti uzskatīja, ka ir veikts balsojums par nodošanu Ārlietu komisijai. Notikušais raisīja lielu mulsumu sēžu zālē, izskanot deputātu jautājumam: "Par ko mēs balsojam?"

Daļa opozīcijas deputātu aicināja izsludināt tehnisko pārtraukumu, lai precizētu notikušo balsojumu, taču tas tika noraidīts.

Kā ziņots, līdztekus notiekošajai Saeimas sēdei pie Parlamenta ēkas notiek protests pret Stambulas konvenciju.

Atbilstoši valdošās koalīcijas iecerei konvenciju paredzēts apstiprināt ar atrunu, ka tās īstenošanā Latvija piemēros Satversmē ietvertās vērtības, principus un normas, īpaši attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību, sieviešu un vīriešu līdztiesību un laulības, ģimenes, vecāku un bērnu tiesību aizsardzību un atbalstu.

Ko paredz likumprojekts?

Likumprojektu izstrādājusī Labklājības ministrija (LM) norāda, ka ar konvenciju tiek izveidots visaptverošs un daudzpusīgs tiesiskais regulējums nolūkā aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības un aizsargāt sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē.

Konvencija prasa dalībvalstīm izstrādāt saskaņotu politiku vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē jautājumos, kā arī valsts institūcijām īstenot starpinstitucionālo sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, pilsonisko sabiedrību un plašsaziņas līdzekļiem.

Tāpat konvencija aicina iesaistīties visas kompetentās valsts iestādes un dienestus, lai pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē varētu vērsties koordinētā veidā, izstrādājot sadarbību regulējošus noteikumus, uzsver LM. Vienlaikus tajā uzsvērta nepieciešamība apkopot statistikas datus par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē gadījumiem.

Konvencijā ir arī normas, kas jau izriet no citiem normatīviem aktiem un neuzliek Latvijai papildu pienākumus. Piemēram, konvencijā ir ietverta nediskriminācijas klauzula, kas ir standarta pants daudzos nacionālajos un starptautiskajos tiesību aktos. Arī Latvijas Satversmē noteikts, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un ka cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.

Ņemot vērā konvencijā iekļautās prasības, ir būtiski veikt arī pasākumus ar mērķi informēt sabiedrību par vardarbības problemātiku un iespējām saņemt palīdzību, kā arī izglītot speciālistus. LM katru gadu rīko sabiedrības informēšanas pasākumus par vardarbības ģimenē novēršanu, kā arī dažādus izglītojošus pasākumus iesaistītajiem speciālistiem, kuri ikdienā strādā ar vardarbībā cietušām un vardarbību veikušām personām.

Likumprojekts paredz, ka Latvija saglabās tiesības nepiemērot konvencijas 55.panta pirmo daļu attiecībā uz konvencijas 35. pantā ietvertajiem maznozīmīgajiem miesas bojājumiem. Tādējādi Latvija saglabās tiesības nepiemērot nosacījumu, ka fiziskās vardarbības izmeklēšana un kriminālvajāšana par to nav atkarīga vienīgi no vardarbības upura iesniegtā pieteikuma vai sūdzības gadījumos, kad nodarījums pilnīgi vai daļēji izdarīts dalībvalsts teritorijā, un ka tiesvedību var turpināt pat tad, ja vardarbības upuris atsaucis savu liecību vai sūdzību.

Stambulas konvencija stātos spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no datuma, kurā nodots glabāšanā tās ratifikācijas instruments.