Pieaug patvērumu pieprasījums no Lukašenko režīma represijās cietušajiem

Ņemot vērā to, ka vardarbība un represijas pret miermīlīgajiem iedzīvotājiem Baltkrievijā turpinās, pieaug arī palīdzības saucienu skaits, ko saņem Latvijas nevalstiskās organizācijas. Tā, piemēram, centrs "Marta" saņēmis vairāk nekā 2600 pieteikumus pēc gadījumiem, kad cilvēki tikuši pakļauti spīdzināšanai. Šeit ir runa gan par medicīnisko, psiholoģisko, gan juridisko palīdzību. Lielākajā daļā gadījumu pēc palīdzības vēršas sievietes. Speciālisti min konkrētus piemērus.

"Viņa bija arī neatkarīga novērotāja vēlēšanās un arī informēja par šiem viltus rezultātiem un visām nelikumībām, un uzreiz pēc tam viņa saņēma dažādus draudus, ka viņai nāksies šķirties no saviem bērniem, pret viņu tika ierosinātas administratīvas lietas, krimināllieta, atņemti dokumenti, datori. Šobrīd mēs šai sievietei sniedzam arī juridisko palīdzību. Sievietes saskaras ar to, ka, ja viņas dara esošajam režīmam kaut ko ne patīkamu, tad tiek safabricētas dažādas lietas," stāsta centra "Marta" direktore Iluta Lāce.

Ārlietu ministrija šobrīd izsniegusi 123 humānās vīzas, 23 cilvēki saņēmuši politisko patvērumu, bet vēl 24 cilvēkiem, lielākoties represijās cietušajiem kaimiņvalsts žurnālistiem, sniegta rehabilitācija. Palielināt palīdzības apjomu traucē Latvijas likumdošana un birokrātiskie šķēršļi. Piemēram, viens no tiem – cilvēki nesamērīgi ilgi, pusgadu pēc patvēruma pieprasīšanas, Latvijā nedrīkst strādāt. Bet ar 21 eiro nedēļā valsts pabalstu patvēruma meklētājiem ir grūti izdzīvot.

Brīvprātīgo kustības "Viegli palīdzēt" pārstāve Inese Vaivare norāda: "Politiskā griba ir tā, kā mums šobrīd pietrūkst, lai, kā teikt, ja mēs turam roku uz pogas, viņu nospiestu līdz galam un atrastu risinājumu, kas varētu palīdzēt Baltkrievijas cilvēkiem sākt strādāt un arī šeit ātrāk atrast darbu. Mūsu patvēruma sistēma nav vilinoša, līdz ar to tiek meklēti alternatīvi risinājumi, nelegālas nodarbinātības iespējas, un tādi varbūt pat mūsu valsts drošību apdraudoši risinājumi, kurus mēs droši vien negribētu atbalstīt."

Lai arī līdz šim diskusijas par bēgļu uzņemšanu un migrācijas jautājumiem Latvijā bijušas ļoti smagas –  nevalstiskās organizācijas un Ārlietu ministrija rosina viest izmaiņas imigrācijas likumā, lai cilvēki varētu strādāt jau trīs, nevis sešus mēnešus pēc patvēruma statusa iegūšanas. Tiesa, rosinājums varētu arī iestrēgt valdības gaiteņos, jo iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) iepriekš norādīja, ka patvēruma nevar dalīt pa labi pa kresi – lūdzēju starpā var būt arī tādi cilvēki, kas neatbilst Latvijas drošības interesēm. Ārlietu ministrija gan aicina nekavēties ar rosinājuma izvērtēšanu.

"Jāsaprot, ka īpaši Baltkrievijas gadījumā cilvēki vēlas pēc iespējas ātri atgriezties savā mājā. Nav runa par ļaunprātīgu sistēmas izmantošanu, cilvēki ir šeit, kamēr tur vardarbīgs režīms un vienlaikus vēlas nopelnīt iztiku, nevis būt uz Latvijas pleciem," norāda Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica ("Jaunā Vienotība").

Pēdējā laikā arvien vairāk parādās arī interese no Baltkrievijas studentiem, kuri represiju dēļ vairs nevar turpināt mācības savā valstī.  Ārlietu ministrija ar iesaistītajām institūcijām vienojusies studentiem piešķirt vīzas paātrinātā kārtā.