Rīgas atslēgas pēc domes ārkārtas vēlēšanām potenciāli var nonākt jaunu saimnieku rokās

"Šobrīd neviens neprognozē, ka "Saskaņai" plus "Gods kalpot Rīgai" abām kopā būs vairākums. Līdz ar to droši vien, ka koalīcija būs būtiski atšķirīga nekā tā, ko mēs redzējām iepriekš," norāda politoloģe, domnīcas "Providus" direktore Iveta Kažoka.

Vienlaikus viņa pauž, ka turklāt cīņa par Rīgas domes deputātu krēsliem, gaidāma ļoti sīva, jo izredzes pārvarēt piecu procentu vēlētāju barjeru ir daudzām partijām.

"To, ka jaunā dome būs sadrumstalota, par to gan nav nemazāko šaubu. Tā ir tāda prognoze, ko var izteikt pilnīgi droši," norāda aģentūras SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.

Pirms mēneša veiktā SKDS aptauja liecina, ka, apsteidzot "Saskaņu", galvasplisētā par populārāko politisko spēku kļuvusi apvienība "Attīstībai/Par!", kas startē kopā ar "Progresīvajiem". Uz pusi mazāk atbalstītāju bijis  Nacionālās apvienības Visu Latvijai! – Tēvzemei un brīvībai/LNNK un Latvijas Reģionu apvienības apvienotajam sarakstam, ceturtā populārākā — "Jaunā Vienotība".

Aptuveni tik pat atbalstītāju bijušā mēra Oļega Burova pārstāvētajai "Gods kalpot Rīgai". Par iekļūšanu domē var pacīnīties arī Jaunā konservatīvā partija, "Latvijas Krievu savienība" un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) .

Vienlaikus vēl pāragri secināt, tieši kuras partijas ievēlēs, jo ir divi būtiski nezināmie. Pirmais – cik vēlētāju piedalīsies balsošanā. "Tur ir iespējami pārsteigumi. Un to pārsteigumu avots var būt saistīts ar vēlēšanu aktivitātes līmeni. Citiem vārdiem, jo ir zemāka aktivitāte, jo mazāk skaitliska ir 5% barjera, jo ar lielāku varbūtību tai var tikt pāri," pauž Kaktiņš.

Pēc ekspertu sacītā, liela nozīme ir neizlēmušajiem un svārstīgajiem vēlētājiem, jo viņi būtiski var ietekmēt rezultātu.

"Providus" direktore norāda, ka ļoti daudzas kārtis uz šīm Rīgas domes vēlēšanām var samaisīt vēlētāju neziņa, par ko balsot, un nenoteiktība attiecībā uz savu sociologiem pateikto izvēli. Pie tam, kas ir neparasti, ne tikai starp latviski runājošiem vēlētājiem, bet šoreiz arī starp krieviski runājošiem vēlētājiem.

Aptaujas liecina, ka nav izlēmusi ir aptuveni ceturtā daļa rīdzinieku. Kā iemesls, kāpēc grūti izdarīt izvēli, visbiežāk minēts spēcīgu līderu trūkums. Vēlētāji arī sūdzas, ka neesot nevienas simpātiskas partijas, par ko balsot, kā arī norāda, ka vēl ir laiks izvēles izdarīšanai.

Tikmēr eksperti norāda, ka līdz šim populārākā saraksta līderim Mārtiņam Staķim, iespējas kļūt par nākamo mēru ne tuvu nav garantētas.

Kaktiņa ieskatā, "Attīstībai/Par!" būtu vēl liels darbs jāieliek, lai labu daļu no tiem atbalstītājiem dabūtu uz vēlēšanu iecirkņiem.

Arī Kažoka norāda, ka lielais risks ir, ka šīs apvienības vēlētāji ir diezgan jauni. Un jaunieši kā reiz diezgan kūtri apmeklē vēlēšanas. Kas nozīmē, ka šai partijai tas reālais rezultāts varētu būt sliktāks nekā socioloģija to rāda.

Gaidāms, ka mēra izraudzīšanos vēl vairāk sarežģīs tas, ka jaunajā koalīcijā, varētu būt no trīs līdz pat piecām partijām. Un mēra krēslā var nonākt arī spēks, ar niecīgu pārstāvniecību jaunajā domē. Kažokas ieskatā, bez sava trupja koalīcijas veidošanā nevarēs iztikt.

Tāpat asa cīņa par mēra amatu gaidāma, ja līdzīgs deputātu skaits būs vairākām partijām.