"Spiegu likums" – reāls instruments vai cilvēktiesību ierobežošana? Saeimā turpinās kvēli strīdi

Instruments, lai beidzot Latvija spētu notvert kādu spiegu vai tomēr apdraudējums cilvēktiesībām? – Saeimā turpinās strīdi par Krimināllikuma nodaļas Noziegumi pret valsti grozījumiem.

2016. gada 12. aprīlī 20:32

LNT Ziņas/Skaties.lv

Otrdien, 12. aprīlī, strīdus izraisīja piedāvātās izmaiņas pantā par spiegošanu. Likumprojektu aizstāv Juridiskās komisijas vadītājs Gaidis Bērziņš, norādot, ka tas palīdzēs veiksmīgāk pierādīt spiegošanas gadījumus. Tikmēr atsevišķi deputāti šodien norādīja, ka piedāvātajā redakcijā spiegošana definēta pārāk plaši.

Gunārs Kūtris, Saeimas Juridiskās komisijas loceklis, NSL:

Krimināllikumā ierakstīt pantu, kas ir ar ļoti plašu formulējumu – es teiktu, ka [..], tad jebkuru cilvēku, ja mums šis cilvēks nepatīk, mēs varam saukt pie atbildības par spiegošanu.

Gaidis Bērziņš, Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs, NA:

Droši vien šis jautājums, lai saņemtu pietiekami precīzu atbildi, būtu adresējams likumprojekta autoriem, drošības iestādēm, jo acīmredzot viņi ir saskārušies praksē ar kādām problemātiskām situācijām, kur redzot, ka notiek kādu ziņu apzināta vākšana un nodošana, piemēram, ārvalstu izlūkdienestiem. Iespējams, pašreizējā redakcija nedod iespēju tādas personas saukt pie kriminālatbildības.

Par grozījumiem Juridiskā komisija šodien vēl lēmumu nepieņēma. Paredzēts, ka līdz piektdienai spiegošanas pantu izvērtēs par Krimināllikuma grozījumiem atbildīgā Tieslietu ministrijas darba grupa, bet otrdien Juridiskā komisija šo jautājumu skatīs atkārtoti.