Tradicionālās vērtības, Krievija un apkaunojums – Saeimā debates par izstāšanos no Stambulas konvencijas

Saeimas debatēs izskanēja pārmetumi vairāku partiju iecerētās Latvijas izstāšanās no Stambulas konvencijas jautājuma iekļaušanai dienaskārtībā. Deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) norādīja, ka vairāki deputāti "ir pārliecināti, ka šis jautājums pēc būtības nebija iekļaujams Saeimas sēdē un izskatāms, jo nav izpildīts Saeimas kārtības rullī noteiktais – ja kādam likumprojektam ir iespējami ietekme uz budžeta ieņēmumiem, tad to nedrīkst izskatīt pirmajā lasījumā."

Tāpat Kalniņa-Lukaševica uzvēra, ka pilnībā visas Eiropas Savienības valstis Stambulas konvenciju ir parakstījušas vai ratificējušas.

"Ja mēs sakām, ka izstājamies no šīs konvencijas, mēs nebūsim vienlīdzīgi ar Lietuvu, kas ir to tikai parakstījusi. Nē! Vienīgie, ar ko mēs būsim vienlīdzīgi, ir Turcija, kas izstājās, kad bija ratificējusi. Ir viena būtiska atšķirība – Turcija patiesi nav kristietības vērtībās balstīta valsts, un tur patiesi ir citādas tradīcijas attiecībā pret sievietēm un to tiesībām. Tas nav Latvijas ceļš, draugi! Ja mēs tiešām izstājamies, tad mēs nonāksim tajā telpā, kas tik ļoti patīk Krievijai," teica Kalniņa-Lukaševica.

Kalniņa-Lukaševica teica, ka izstāšanās jautājums tiek virzīts pārāk sasteigti, netiek veiktas pilnvērtīgas diskusijas. Viņa arī atsaucās uz Saeimas Kārtības rulli, sakot, ka konvencijas denonsēšana ir skatāma trijos lasījumus, nevis divos, kā to iecerējusi opozīcija kopā ar Zaļo un Zemnieku savienību.

Noskaties arī: "Pie mums kaut kas nav kārtībā." Kā pasaulē vērtēs izstāšanos no Stambulas konvencijas

Savukārt Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), kura ieņēmusi pret konvenciju vērstu pozīciju, klāstīja, ka apstākļi šobrīd esot mainījušies, jo virkne valstu neatzīst deklarāciju, kuru Latvijas deputāti pievienoja konvencijai, to ratificējot. Mūrniece pauda, ka steidzamības noteikšana nepieciešama, jo, vērtējot likumprojektu, esot jau izskatīti gan apsvērumi "par", gan "pret" izstāšanos. Viņa piesauca Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vēstuli, kurā esot lūgts Ārlietu komisijai strādāt pie šī jautājuma ātri, jo esot svarīgāki jautājumi, ko parlamentā skatīt, piemēram, valsts budžets.

Mūrniece uzskata, ka likumprojekts Ārlietu komisijas sēdēs izskatīts ļoti rūpīgi. Viņa pauda, ka komisijas sēdē uzklausīts Vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plāns 2024.-2029. gadam, un tas esot jāturpina, lai arī atbildīgajām institūcijām trūkstot līdzekļu tā īstenošanai.

Viņa domā, ka paustās bažas, ka likumprojekts atstāšot ietekmi uz tautsaimniecību, neesot pamatotas – ietekmes uz tautsaimniecību konvencijas denonsēšanai nebūšot.

Savukārt koalīcijas partijas pārstāvošais deputāts Edmunds Cepurītis (P) debatēs kritizēja ieceri, norādot: "Lielākā daļa no jums zina, ko šobrīd dara! Jūs šobrīd veidojat kauna traipu, kas sekos līdzi visiem Saeimas deputātiem. Tas ilgi būs apkaunojums, kas vilsies līdzi ne tikai šim Saeimas sasaukumam, bet arī nākamajiem Saeimas sastāviem, gan arī arī katram no jums, kas atbalstīs šo iniciatīvu."

Cepurītis debatēs uzsvēra, ka lēmums izstāties konvencijas būs kaitējums gan Latvijas iedzīvotājiem, gan valsts tēlam.

Opozīcijas partiju deputāti debatēs piesauca "tradicionālās vērtību graušanu", kā arī uzvēra – šis ir nacionāls jautājums nevis starptautiski risināms.

Opozīcijas deputāte Ramona Petraviča (LPV) savā runā uzsvēra, ka konvencija kalpojot ideoloģiskiem, nevis vardarbības novēršanas mērķiem. Viņa norādīja, ka konvencija ievieš sociālā dzimuma jēdzienu, kas esot pretrunā Latvijas sabiedrības vērtībām un rada riskus bērnu audzināšanai un izglītības saturam, jo paredz "džendera ideju" integrēšanu izglītībā un sabiedriskajā dzīvē.

"Stambulas konvencija kalpo ideoloģiskiem mērķiem, kas mums ir nepieņemami, jo mēs uzskatām, ka vīrietis ir vīrietis, sieviete ir sieviete. Un bērniem skolā nav jāmāca, ka puisītis var mainīt dzimumu un palikt par meitenīti, tas ir nepieņemami, nevajadzīgi un sabiedrībai kaitīgi, ir jāaptur bērnu psihes kropļošana ar idejām par sociālo dzimumu eksistenci un dzimumu maiņu kā modes lietu," teica Petraviča.

Petraviča uzskata, ka vardarbības mazināšanu iespējams nodrošināt ar nacionālajiem likumiem, nevis ar starptautiskiem dokumentiem, kas uzliek "ideoloģiskus pienākumus". Viņa arī kritizē ārvalstu vēstniecību un organizāciju spiedienu, uzskatot, ka tas ir iejaukšanās Latvijas iekšpolitikā.

Savukārt opozīcijas deputāte Svetlana Čulkova ("Stabilitātei") pauda uzskatu, ka Latvijā jau šobrīd var cīnīties pret vardarbību ar esošajiem likumiem. "Latvijā ir gan policija, gan sociālais dienests – viss nepieciešamais, lai aizsargātu ikvienu cilvēku Latvijā. Tāpēc nav vajadzīgs dokuments, kas uzspiež svešu ideoloģiju un sadala sabiedrību pēc dzimuma vai sociālā dzimuma," teica politiķe.

"Konvencija nepasargās sievietes, tā pasargā ideologus, kuri grib noteikt, kā mums domāt, runāt un audzināt savus bērnus. Tā ir politiskas instruments, nevis reāls risinājums vardarbības problēmai," teica Čulkova.

Parlamentārieši šodien pirmajā lasījumā skata likumprojektu par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.

Jau ziņots, ka trešdien Saeimas Ārlietu komisija konceptuāli atbalstīja ieceri izstāties no Stambulas konvencijas, virzot to izskatīšanai ceturtdienas Saeimas sēdē.

Septembra izskaņā, pateicoties ZZS balsojumam Saeimā par Stambulas konvencijas denonsēšanu, sākās izteikta nestabilitāte valdības koalīcijā. Koalīcijas partneri gan apņēmušies strādāt, lai pieņemtu nākamā gada "drošības budžetu", taču ticību Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) valdības spējai strādāt ilgtermiņā nu jau pauž vien retais politiķis.

Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki..