Ušakovs kukuļošanas lietu pret viņu un Ameriku sauc par safabricētu

EP deputāti ceturtdien, 11. aprīlī, neatbalstīja parlamentārās imunitātes atcelšanu Ušakovam un Amerikam.

Ušakovs aģentūrai LETA uzsvēra, ka viņš nebaidās aizstāvēt savu taisnīgumu tiesā. Politiķis atzīmēja, ka nesen ir uzvarējis tiesvedībā, kurā viņš tika apsūdzēts par slēptu videonovērošanas ierīci vienā no Rīgas domes telpām. Tagad EP deputāts gaida kompensāciju.

"EP Juridiskās komisijas un parlamenta deputātu vairākums nobalsoja par imunitātes saglabāšanu. Šāds lēmums man personiski ir ļoti nozīmīgs. Lēmumā skaidri un gaiši paustas aizdomas, ka tā ir politiska vajāšana. Tāpat ir aizdomas par izmeklēšanas kvalitāti, patiesajiem motīviem un tā tālāk. Man bija svarīgi to dzirdēt no saviem kolēģiem parlamentā," sacīja EP deputāts.

Kā noskaidroja aģentūra LETA, Ušakova un Amerika pārvēlēšanas gadījumā prokuratūra varētu atkārtoti vērsties EP ar ierosinājumu par deputāta imunitātes atcelšanu. Ameriks gan gaidāmajās EP vēlēšanās nekandidē.

Komentējot EP lēmumu, Latvijas Ģenerālprokuratūras Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļas prokurors Monvīds Zelčs aģentūrai LETA norādīja, ka imunitāte abas amatpersonas sargā un acīmredzot nekādas apsūdzības nevarēs celt, kamēr viņi būs EP deputāti.

EP lēmumu varētu uzskatīt kā mēģinājumu "torpedēt" krimināllietas tālāko izmeklēšanu, tomēr vienlaikus Zelčs domā, ka "tā nu galīgi nepaliks, ka līdz ar EP lēmumu šī lieta beigsies".

Pagaidām iespējas abus politiķus apsūdzēt nav, taču pirmais atskaites punkts būs jūnijs, kad sagaidāmas jaunas EP vēlēšanas. Ja kāds no viņiem tiek pārvēlēts, tad pastāv nepieciešamība atkārtoti vērsties EP, lai noņemtu imunitāti. "Ja šāds variants piepildās, tad mums tā acīmredzami, visdrīzāk, būs jārīkojas. Ja amatpersonai ceļ apsūdzību un kādu brīdi viņš nav deputāts, bet viņš tiek atkārtoti pārvēlēts, tad vienalga laikam jāvēršas pie EP," norādīja prokurors.

Komentējot EP minēto, ka attiecīgais tiesiskais process tika sākts ar mērķi kaitēt attiecīgā deputāta politiskajai darbībai, Zelčs norādīja, ka EP jebko var uzrakstīt savā argumentācijā.

Prokuroram esot grūti spriest, cik EP deputātu iedziļinājās prokuratūras ierosinājumā par abiem politiķiem, taču viņš uzskata, ka tādu bijis diezgan maz. Vienlaikus EP deputāti neesot tiesa, kurai jāvērtē pierādījumi. "Viņi skatās kas ir uzrakstīts apsūdzības projektā jeb nosūtītajā pieprasījumā, un no tās tad arī vadās," uzsvēra Zelčs.

Prokurors atgādināja, ka Ušakovs netiks apsūdzēts par nekādām darbībām, kuras viņš būtu veicis kā EP deputāts un kādām savām politiskām darbībām. "Darbības ko viņš ir veicis kā Rīgas domes priekšsēdētājs, ir tikai viens no aspektiem. Pamatā jau nav mūsu vēršanās pret viņu kā politiķi, arī strādājot Rīgas domē, bet gan tas, ka viņš ir vienojies ar privātpersonu par to, ka darbības tiks veiktas par kukuļiem," norādīja prokurors.

Zelčs arī apliecināja, ka tieši Ušakovam atšķirībā no Amerika potenciālā apsūdzība ir nopietnāka, jo Ušakovs ir "centrālā persona" šajā kriminālprocesā.

Lai arī EP lēmums rada problēmas prokuratūrai, tā negatavojas kriminālprocesu izbeigt, atkārtoja Zelčs.

Vienlaikus prokurors nešaubās, ka Ušakovs to turpinās saukt par politisko vēršanos pret viņu, taču prakse liecina, ka politiskajos amatos esošas amatpersonas teju katrā krimināllietā apgalvo, ka vēršanās pret tām notiek politiskās darbības dēļ.

Jau ziņots, ka prokurors pieprasījis atcelt imunitāti Ušakovam, lai sāktu kriminālprocesu pret viņu par noziedzīgu nodarījumu – kukuļa – iegūšanu pirms nelikumīgas darbības veikšanas trešās personas interesēs, būdams valsts amatpersona, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, un par pārkāpumu – svešas mantas piesavināšanos, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu, lielā apmērā un organizētā grupā.

Prokurors pieprasījis atcelt imunitāti Amerikam, lai sāktu kriminālprocesu par noziedzīgu nodarījumu – kukuļa iegūšanu pirms nelikumīgas darbības veikšanas trešās personas interesēs, izmantojot dienesta stāvokli.