Vai koalīcijas partiju viedokļu sadursmes varētu beigties ar valdības krišanu, komentē politoloģe

Kā norādīja politoloģe, sabiedrība neuzskatot, ka valdības gāšana ir pozitīvi vērtējama aktivitāte. Ja šī valdība turējusies kopā dažādu izaicinājumu gaismā, tad partiju aktivitātēm, apmainoties ar pārmetumiem, nav mērķa gāzt valdību.

Metla-Rozentāle atzina, ka šīs aktivitātes no koalīcijas puses esot ar priekšvēlēšanu pieskaņu un katra partija vēloties parādīt turēšanos pie sava elektorāta interesēm.

"Šīs atšķirīgās pozīcijas vairāk ir gaidāmo vēlēšanu priekšvēlēšanu retorika, kas visdrīzāk nav tik bīstamas, lai varētu teikt, ka tas ir pamats valdības krišanai," sacīja politoloģe, vērtējot, ka šai valdībai iepriekš ir bijis daudz izaicinājumu, tomēr pierādīts, ka šajā trīs partiju modelī viņi ir gatavi turpināt strādāt, neraugoties uz dažādām pretrunām.

Metla-Rozentāle arī atzina, ka koalīcijas partijas pārmetumus viens otram turpmāk varētu veltīt biežāk. Kritika varētu būt saistīta ar jautājumiem, kas ir aktuāli to elektorātam, vai kurus vēlētājs uztver un saprot. Piemēram, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vadītās Zemkopības ministrijas (ZM) rosinātie grozījumi Meža likumā, kas paredz samazināt galvenās cirtes vecumu virknei koku sugu, pret ko iebilduši "Progresīvie", esot viegli komunicējams jautājums.

Noskaties: Vai mežu dēļ varētu krist valdība?

Politoloģe pauda uzskatu, ka partiju retorikā tiks izmantotas sabiedrību polarizējošas tēmas, kā tas vienmēr notiekot priekšvēlēšanu procesā.