Valdības "laulības" vai koalīcijas līgums. Kāpēc partijas to īsti neņem vērā?

Valdības amatu dalīšanas krupji šonedēļ tika apēsti, tiesa dažiem ticis rumpis, citiem – varžu kājiņas, jo zaļzemnieki vadīs piecas ministrijas, Nacionālā apvienība turpinās vadīt tās pārraudzībā jau esošās trīs, savukārt Vienotībai cerēto sešu portfeļu vietā būs pieci un mistiskais premjera biedra amats. Par šādu sadalījumu nu jau bijusī varas partija rādīja sakniebtas lūpas un arī izrieza kažoku uz otru pusi, kā arī sāka vicināt karogu par pensionāru dzīves uzlabošanu un rūpēm par bērniem, ko pati, pie varas būdama, izlikās nedzirdam. Un visam šim pa virsu būs arī valdības laulības līgums – jau zināmais koalīcijas līgums, kas regulē attiecības starp valdību veidojošajām partijām un nosaka, ko darīt un ko ne. Kāda jēga radīt šādu dokumentu, ja tā nosacījumi, galu galā, vienmēr tiek pārkāpti, un teju vienmēr tas ir palicis bez sekām?