Politiķi vēlas aizsardzībai atvēlēt krietni vairāk naudas par NATO prasītajiem 2% no IKP

Līdzīgās domās ir arī citi koalīcijas politiķi.

Ārlietu ministrs rosinājis, ka piecu gadu laikā aizsardzībai atvēlēto finansējumu vajadzētu palielināt līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Līdzīgā virzienā domājot arī Lietuva un Polija, un naudu vajadzētu atvēlēt ne tikai militārajai, bet arī kiberdrošībai.

Ja attiecīgajā periodā Latvijas ekonomika saglabātu pašreizējo izaugsmes tempu, tad pēc pieciem gadiem piešķirtais papildu finansējums aizsardzībai būtu vairāki simti miljonu eiro.

Vienlaikus atsevišķus lēmumus varētu nākties pieņemt vēl šogad. Aizsardzībai piešķirto līdzekļu īpatsvars balstās uz IKP prognozi attiecīgajā gadā. Tas nozīmē, ka, gadījumā, ja ekonomikas izaugsme šogad būs strauja, Latvija var nesasniegt NATO prasītos 2% no IKP.

Par nepieciešamību turpmākajos gados celt aizsardzībai atvēlēto finansējumu piekrita arī Valsts prezidents. Vajadzības ir, bet tās jāizvērtē, lai ieguldījumi būtu efektīvi un mērķtiecīgi. "Ja mēs runājam par papildu finansējumu, jābūt konkrētam pieprasījumam konkrētu mērķu sasniegšanai. Tad valdībai jāvērtē, vai var atbalstīt attiecīgo pieprasījumu," piebilda Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Līdzīgās domās ir arī premjers Māris Kučinskis, kurš uzsver, ka valdība īpaši uzmanīs, lai valsts ieguldījumi aizsardzībā nenokristu zem 2%. "Nav pašmērķis pacelt augstāk procentus, bet, ja mūsu drošība prasīs jaunus ieguldījumus, tie pilnīgi noteikti tiks veikti."

Vienlaikus politiķi, iespējams, pirmsvēlēšanu gaisotnē jau sākuši sava veida vairāksolīšanu. Piemēram, "Vienotības" piedāvātos 2,5% no IKP aizsardzībai jau pārsitusi Nacionālā apvienība, kuras ieskatā jāvirzās uz 3% aizsardzībai no IKP.