Uz saturu

Prāmja "Estonia" katastrofā izdzīvojušais pasažieris no Latvijas: Ģimenes vēlas jaunu izmeklēšanu

Sestdien tiek pieminēta miera laiku lielākā traģēdija Baltijas jūrā – ir apritējuši 25 gadi kopš prāmja "Estonia" nogrimšanas.

2019. gada 28. septembrī 20:33

Liktenīgajā reisā no Tallinas uz Stokholmu devās arī 29 pasažieri no Latvijas. Izglābās – seši.

Viņu dzīvesstāsts, atmiņas plašākai sabiedrībai nav zināmas. Iespējams, lai neuzplēstu emocionālās rētas, intervijas medijiem viņa atsaka jau kopš pirmajām traģēdijas gadadienām. Izņēmums ir Ints Kļaviņš.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Katastrofa izdzēsa 852 cilvēku dzīvības. 23 no bojā gājušajiem bija Latvijas iedzīvotāji. Lai gan apritējis jau ceturtdaļgadsimts, joprojām turpinās dažādas spekulācijas par prāmja nogrimšanu, un tiesā ir atsākta katastrofas izmeklēšana.

Par to, kā Ints Kļaviņš nokļuva uz prāmja "Estonia", viņš ir stāstījis vairākkārt. Zviedrijā tobrīd uzturējās viņa draudzene, un Ints devās to apciemot.

Kas notika – sadursme, sprādziens – par traģēdijas patiesajiem cēloņiem joprojām 100% atbildes nav, Ints atradās savā kajītē – tā bija pašā apakšējā līmenī. Atgādinām, ka notikumi risinājās naktī. Vēl nezinot, kas īsti noticis, Ints metās uz augšējo klāju. Un, visticamāk, tas arī izglāba viņa dzīvību.

Kā stāsta Ints, pirmajos gados no Latvijas izdzīvojušie tikās kaut kur pie jūras. Tagad grūti atcerēties, kāpēc, bet ar laiku kopīgie piemiņas vakari pārauga līdz šaurākos. "Ģimenes un tuvāko draugu lokā vienkārši sanākam kopā un atzīmējam to dienu," piebilst Ints.

Tagad, kad kopš traģēdijas Baltijas jūrā aprit ceturtdaļgadsimts, Ints atzīst, tas tikai parādot, cik ātri skrien laiks. Viņš jau vairākkārt ir atkārtoti kāpis uz prāmja. Tikai atšķirībā no citiem, izpēta, kāds ir kuģa plānojums, kur avārijas ceļi. "Katrā ziņā, pa nakti aizmigt nevaru. Ne tik daudz domas, cik zemapziņa. Iekšēja trauksme par to notikumu, kas bija. Kuģis… katrā gadījumā, tas rada kaut kādas atmiņas un asociācijas."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saskaņā ar oficiālo versiju, liktenīgajā naktī bija vētra un kuģa priekšgals neizturēja viļņu sitienus. Vraks guļ jūras dzelmē, un vietai tuvoties ir aizliegts. Tas apgrūtina jaunu versiju pārbaudi.

"Esmu par to, lai to jautājumu izmeklētu neatkarīgu ekspertu komisija, pieņemtu visiem saprotamu secinājumu. Aizliegumu jau nav uzlikuši tuvinieki vai cietušie. Tā ir starpvalstu vienošanās. Esmu pārliecināts, ka jebkurš, kas bijis saistīts vai iesaistīts, gribētu zināt ticamu slēdzienu," uzsver Ints.

Traģēdijas 25. gadadienā Intam ir divi neatbildēti jautājumi: kāpēc kuģis tik ātri sasvērās, apgrūtinot cilvēku kustību no kajītēm zemākajā līmenī un uz augšu, otrs – vai tie, kas prāmjus būvē mūsdienās, šo niansi ir ņēmuši vērā.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm