Precizēta Valsts prezidenta aizvietošanas kārtība; atsevišķos gadījumos to darīs kāda no Saeimas priekšsēdētājas vietniecēm

Valsts prezidents Egils Levits nolēmis precizēt Satversmes piemērošanu. Runa ir par pamatlikuma 52. pantu, kas nosaka, – ja prezidents ir ārpus valsts, viņa pienākumus pilda Saeimas priekšsēdētājs.

Levits vērš uzmanību, ka abām valsts augstākajām amatpersonām daudz biežāk nākas būt ārpus Latvijas, salīdzinot ar pagājušā gadsimta divdesmitajiem gadiem, kad tika pieņemta Satversme. Tāpēc Levits pieņēmis paziņojumu, kurā teikts, – ja ārzemēs vienlaikus būs gan viņš, gan Ināra Mūrniece, tiks izskatīta iespēja prezidenta pienākumus uzticēt kādai no Saeimas priekšsēdētājas vietniecēm – Dagmārai Beitnerei-Le Gallai vai Inesei Lībiņai-Egnerei.

Prezidenta padomnieks Jānis Pleps norāda, ka šāda prakses jau īstenota, un vienošanās to formalizēt panākta pēc konsultācijām ar Saeimas priekšsēdētāju: "Normas nav pārskatītas. Vienkārši Valsts prezidents, apzinot un iepazīstoties ar līdzšinējo praksi, izvēlējās ļoti skaidri un precīzi raksturot, noteikt konkrēto situāciju. Tāpēc arī tapa šis paziņojums."

Valststiesību eksperts un bijušais Saeimas deputāts Ringolds Balodis uzskata, ka prezidents ir rīkojies pareizi: "Egils Levits, manuprāt, ir pieņēmis tālejošu, pragmatisku un drosmīgu lēmumu. Faktiski šajos apstākļos, kad Satversmes 52. pants skaidri pasaka, kas var un kad var, tomēr izdarīt izņēmumu un iet tālāk interpretācijā. Protams, tas jautājums ir, vai tas ir labi? Es domāju, ka tas ir apstākļu spiests risinājums."

Prezidenta lēmumu atbalsta arī konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars. Viņš uzskata, ka tādējādi ir rasts risinājums problēmai, kas bija krietni ieilgusi: "Problēma šī ir bijusi jau gadiem, kad ik pa laikam gan Valsts prezidents, gan Saeimas priekšsēdētājs dodas prom no valsts. Kādreiz ir bijušas arī tādas emocionāli sarežģītas situācijas starp šīm amatpersonām, kura kurā brīdī ir svarīgāka – kura drīkst braukt un kura nedrīkst braukt ārpus valsts."

Tikmēr prezidents savā paziņojumā vienlaikus akcentē, ka arī ārpus Latvijas turpinās pildīt visus savus pienākumus, un viņš sevi uzticēs aizstāt tikai nepieciešamības gadījumā. Turklāt tādā apjomā, par kādu katru reizi būs vienojies.

Edgars Pastars to raksturo, kā 21. gadsimtam atbilstošu rīcību: "Satversmes 52. pants ir rakstīts laikos, kad, ja prezidents no valsts devās prom, to pielīdzināja kā smagai slimībai. Kad prezidents ir projām, viņš nav sasniedzams, viņš neko nevar darīt. Tikai telegrāfs var būt kādā tālā dzelzceļa stacijā viņu sasniegs. Laiki ir mainījušies. Un skaidrs, ka arī šis pants ir jāinterpretē, laika garam ejot. Tas arī būtu atbilstoši, ka prezidents pats ir prezidents tur, kur viņš ir. Ir komunikācijas līdzekļi. Un tikai tad, kad viņš tiešām nav sasniedzams, ir aizkavēts, jāpieņem steidzams lēmums, tad izpildītājs var rīkoties pats krīzes situācijā. Pārējos gadījumos tā vienmēr ir vienošanās."

Tikmēr Ringolds Balodis uzskata, ka tomēr ir nepieciešams īpašs likums, kurā detalizēti tiktu regulēts, kā tiek aizvietots prezidents gadījumos, kad viņš pilnvērtīgi nespēj veikt savus pienākumus. Pirmo reizi tas tika aktualizēts 2016. gadā, kad saslima Raimonds Vējonis. "Kaut kā šis dīķis tomēr ir jāizkustina. Jo, kad Raimonds Vējonis slimoja, lai viņam laba veselība, jau pagājuši trīs gadi, un nekas nav ticis darīts," norāda Balodis.

Rīgas pilī un Saeimā toreiz tika secināts, ka prezidenta slimošana netraucē risināt aktuālās problēmas. Tāpēc tā arī netika saskatīta nepieciešamība ieviest kādu īpašu plānu kā rīkoties, ja prezidents pienākumus nespēj pildīt ilgstoši.