Rasnačs: Tiesās, kur notikusi reforma, ir samazinājušies lietu izskatīšanas termiņi un apjoms

Manā skatījumā reforma nav efektīva, tā tikai ''apmaisa'' esošo un grib parādīt, ka kaut ko dara pirms Saeimas vēlēšanām un es neticu Tieslietu ministra labai gribai, tad viņš to jau būtu sen varējis izdarīt. Ja gribēja ieviest radikālas tiesu reformas, lai tiesas strādātu priekš cilvēkiem un tiesiskas valsts izveidošanas, spriedumi būtu, taisnīgi, motivēti un saprotami, bija jāveic reālas reformas, novēršot tās problēmas, uz ko norāda cilvēki. Tas, ka palielina izskatāmo lietu teritoriju (pēc piekritības) nekas jau pēc būtības nemainās, tikai kāds tehniskais darbinieks zaudēs darbu. Cilvēkam ir svarīgi tiesneša taisnīguma izpratne, kā arī vai tiesnesim vispār ir sirdsapziņa, vai arī tiesnesis sevi iedomājas Dieva vietā. Jau senāk, vismaz 10 gadus atpakaļ es ierosināju zviedru pieredzi, kad pirmās instances un apgabaltiesnešiem ir vienādas algas un viņi savstarpēji rotē, lai apgabaltiesnešiem nezustu tiesu prakse, kas vislielākā ir pirmās instances tiesā, lai augstāku līmeņu tiesnešiem nesakāptu galvā, ka viņi vienmēr ir gudrākie, pareizākie un taisnīgākie, kas nebūt nav tā. Tiesu priekšsēdētājiem par darba organizāciju, ko faktiski realizē tehniskie darbinieki, būtu jāpiemaksā daži desmitu nevis dažu simti latu, jo viņi taču nestrādā smagāk par jebkuru ierindas tiesnesi, tieši otrādi. Man vēl bija jāpacieš psiholoģiskais terors no Liepājas tiesas priekšsēdētāja I.Jaunģelžes, kas reāli bija varas ļaunprātīga izmantošana, uz ko Tieslietu ministrs Dz.Rasnačs nereaģēja, bet pat pagarināja viņa kā priekšsēdētāja termiņu, kad tāds priekšsēdētājs bija tūlīt jāatceļ no amata. Vismaz piecas reizes pieteicos uz pieņemšanu, bet ne reizi Dz.Rasnačs mani nepieņēma, laikam bija bail acīs paskatīties, jo viņi abi ir viens otra vērti, ka spēj tikai ' 'durt duncīšus mugurā''. Specializācija ir vajadzīga, bet tas ir tikai viens no kvalitātes kritērijiem. Arī par to es cīnījos agrāk, līdz nodalīja civiltiesnešus no krimināllietu tiesnešiem, bet man I.Jaunģelže sava bosinga ietvaros 2009.gada rudenī nolika rīkojumu uz galda, lai es trīs dienu laikā pārkvalificējos no civillietu tiesneša uz krimināllietām, lai gan es no 2003.gada biju civillietu tiesnesis. Tas bija milzīgs stress man un maniem palīgiem. Kurš AT tiesnesis tik mobili spētu pārorientēties. Protams tad atkal safabricēja disciplinārlietu, jo nespēju divu tiesnešu darbu vienlaicīgi paveikt, bet tad pēc 2 mēnešiem, tēlojot saprotošo, kad jau biju sodīta, noņēma civillieta tiesneša darba slodzi. Tā ir tikai viena bosinga maza epizode, bet uz psiholoģisko teroru tiesu sistēmā nereaģēja neviena no augstākām amatpersonām un pa lielam arī deputātiem bija vienalga. Ar to es gribu teikt, godātā tauta, tur sistēmas iekšienē, un arī ārienē (t.i.lielākā daļa deputāti) nemaz nevēlas šo sistēmu sakārtot, jo visiem ir ērti, ka visur ir savējie - ilgi sēdošie, ''paklausīgie'', kā teica Goda tiesnesis G.Aigars Tiesnešu konferencē. Un es padomāju, ko iedomājas no sevis tie priekšsēdētāji, kuri gāja uz Saeimas Juridisko komisiju n akcentēja uz to, ka viņi ir paši labākie no tiesnešiem, ka citi tā nepratīs sakārtot un noorganizēt lietas, ka viņiem tur jābūt mūžīgi. Manā skatījumā viņi ir atraduši strādāt, jo staigā vairāk pa komisijām - Juridiskām, Tiesnešu kva;lifik';acijas, Disciplinārkolēģiju, Disciplinārtiesu, dažādu likumu projektu pieņemšanu, kur arī es labprāt būtu piedalījusies, bet tādus tur neņem, bet, kad 2005.gadā kandidēju uz tiesas priekšsēdētāja amatu, mani sāka ''norakt'' pavisam, jo bija jābūt tam, kas jau daudzus gadus bijis, un nav tiesa, ka I.Jaunģelže par priekšsēdētāju ir tikai no 2005.gada. Pilsētas un rajona tiesu apvienoja 1999.gadā un viņš kļuva par priekšsēdētāju, un vēl bija pirms tam Liepājas rajona tiesas priekšsēdētājs. Tā kā ilgi monopolizējis varu un ap sevi uzcēlis lielu ''mūri'' gan tiesā, gan piedaloties dažādās komisijās, tai skaitā disciplinārkolēģijā ŠĀDA REFORMA IR TIKAI ACU AIZMĀLĒŠANAI UN NEATRISINĀS TIESU SISTĒMAS ĪSTĀS PROBLĒMAS.