Raunas Staburags, Jūrmalas Baltā kāpa – paplašinās aizsargājamo dabas pieminekļu sarakstu
Latvija būs par trim aizsargājamiem dabas pieminekļiem vairāk. Nepilnus 200 nosaukumu bagātajā sarakstā plānots iekļaut Raunas Staburagu, Inčukalna velnalu kā arī Jūrmalas balto kāpu. Kādus ierobežojumus paredz jaunais statuss?
Gleznainais Raunas Staburags atrodas meža ieskautā teritorijā Vidzemē. Desmitiem dažādu tērcīšu atdalās no galvenā avota veidojot miniatūrus ūdenskritumus.
Vietējais novadpētnieks Edgars Plētiens pieturas pie versijas, ka Staburags ir apzīmējums procesam: "Rags droši vien ir pārkare zemei, bet stabs no tā, ka tas katru gadu pa mazam gabaliņam – tas aug. Tas aug ūdenī, kas ir pilns ar kaļķi, uz sūnām virsū un aug tāds, kā veidojums, tā kā rags. Plešas un veido vienotu veselumu."
Pēc tam, kad tika applūdināta Daugava un no acu skata nozuda klasiskais Staburags, tieši Raunas Staburags kļuva par lielāko šūnakmens atsegumu Latvijā. Ja neņem vērā senas fotogrāfijas vai kinohronikas, šeit var gūt priekšstatu, kāda dabas vērtība ir gājusi zudumā.
Šis, bet ne tikai ir viens no iemesliem kādēļ objektu, kopā ar vēl divām citām vietām Latvijā plānots iekļaut dabas pieminekļu sarakstā. Praksē tas nozīmētu vairākus ierobežojumus, kas būtu vērsti uz šo vērtību saglabāšanu nākamajām paaudzēm.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
"Galvenais ierobežojums ir tas, ka nedrīkst veikt kailcirti. Tas nenozīmē, ka nevar cirst vispār, cilvēki bieži jauc, domā, ka būs rezervāts, bet tā tas nav," norāda ģeologs un Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts Dainis Ozols.
Šobrīd aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko pieminekļu sarakstā ir 178 teritorijas. Drīzumā tām plānots pievienot Raunas Staburagu, Jūrmalas balto kāpu un Inčukalna velnalu.
Daudzu no objektiem atrodas dabas liegumos. "Ja ir dabas liegums, tad tas pamatā runā par dzīvo dabu – par biotopiem, par sugām, par ainavām, bet nedzīvā daba, ģeoloģija paliek novārtā," norāda Ozols.
No vienas puses dabas vērtības ir aizsargājamas, no otras tie ir paredzēti apskatei. "Mums nav skaitītāja, mēs nevaram pateikt, bet tie ir vismaz 6-7 tūkstoši," saka Plētiens.
Aizsargājamo dabas pieminekļu saraksta papildināšana notiek reti. Kad tas notiks nākamo reizi, šobrīd nav zināms.