Rīgas dome šodien, visticamāk, pieņems lēmumu par okupantu pieminekļa demontāžu

Jau ziņots, ka ceturtdien, 12. maijā, Saeima pieņēma likuma grozījumus, kas atceļ juridiskos šķēršļus Pārdaugavā, Uzvaras parkā, esošā padomju pieminekļa nojaukšanai. Lēmums tika pieņemts ar 68 balsīm "par", 18 deputātiem balsojot "pret".

Likuma grozījumi atbrīvoja pašvaldību līdz šim "sasietās" rokas, kam sekoja ātra reakcija. Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns "’tv3.lv’’ atklāj, ka ceturtdien, 12. maijā, domes koalīcija sanāca uz kopīgu sēdi, kurā izstrādāja lēmumprojektu "Par objekta "’Piemineklis Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem’’ demontāžu’’. Lēmumprojekts, kā norāda Smiltēns ir relatīvi īss, bet ļaus uzsākt un īstenot nepieciešamo procesu. Tas paredz:

1. Uzdot Rīgas pašvaldības aģentūrai "’Rīgas pieminekļu aģentūra’’ veikt visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu objekta demontāžu;
2. Uzdot Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam, Rīgas domes Īpašuma departamentam sniegt Rīgas pašvaldības aģentūrai "’Rīgas pieminekļu aģentūra’’ nepieciešamo atbalstu lēmuma pirmā punkta izpildes nodrošināšanai;
3. Lēmuma izpildi kontrolēt Rīgas pašvaldības aģentūrai "’Rīgas pieminekļu aģentūra’’.

Piektdien, 13. maijā, plānota Rīgas domes ārkārtas sēde, kurā konkrētais lēmumprojekts tiks virzīts apstiprināšanai.

Smiltēns "’tv3.lv’’ apstiprina, ka neoficiāli Rīgas domes koalīcija jau ir atbalstījusi lēmumprojektu, taču ārkārtas sēdē tas tiks izdarīts oficiāli, lai pašvaldība varētu spert tālākos soļus pieminekļa demontāžā. "’Izskatās, ka viss būs kārtībā. Koalīcijai ir atbalsts,’’ norāda Smiltēns.

Aplēstās izmaksas – šobrīd tikai spekulācija

12. maija intervijā TV3 raidījumam "’900 sekundes’’ vicemērs, runājot par iespējamajām pieminekļa demontāžas izmaksām, minēja, ka tās svārstās no 40 līdz 100 tūkstošiem. "’tv3.lv’’ Smiltēns gan uzsver, ka šīs ir lētākās aprunātās iespējamās izmaksas, taču tās varētu neatbilst realitātei, jo vēl jāgaida ekspertu slēdziens par demontāžai piemērotāko metodi.

Vicemērs norāda, ka vispirms jāsaprot, ko nozīmē okupācijas pieminekļa demontāža, jo tā var ietvert dažādas lietas. Tostarp ir jautājums par to, cik daudz tiek demontēts, ņemot vērā, ka zem paša pieminekļa atrodas kāda būve, kā arī jautājums par demontēšanas metodi, kas var būt kā lēts, tā arī dārgs process.

Smiltēns min, ka pieminekļa spridzināšana, šķiet, esot vislētākā, bet apdzīvotā vietā tā nav pieļaujama. Atsevišķi eksperti runājuši arī par iespēju pieminekli sazāģēt pa divu tonnu smagām betona ripām un no augšas palēnām celt nost. Savukārt no attiecīgās demontāžas arī izrietēs – būs jāizved būvgruži vai daļās izjaukts piemineklis.

"’Ir ļoti daudz nianšu – neesmu ne eksperts, ne būvnieks, ne arhitekts, kas var izveidot demontāžas plānu, līdz ar to man ir grūti aplēst iespējamās izmaksas. Tās šobrīd vairāk ir tikai spekulācijas,’’ norāda Smiltēns.

Demontāža par iedzīvotāju ziedojumiem būtu simboliska

Iepriekš Rīgas dome paziņoja – Uzvaras parka pieminekļu komplekss atzīts par cilvēkiem nedrošu, taču finanšu tā atjaunošanai pašvaldības budžetā neesot. Reaģējot uz iespējamo budžeta iztrūkumu, 11. maija vakarā "’Ziedot.lv’’ sāka ziedojumu vākšanu Pārdaugavas pieminekļa nojaukšanai, kurai nepilnu divu dienu laikā saziedoti jau vairāk nekā 200 tūkstoši eiro (ziedot vari, klikšķinot šeit). Tiesa, jānorāda, ka intervijā "’900 sekundes’’ vicemērs pauda, ka domei nebūtu problēmu rast 100 000 eiro pieminekļa demontāžai.

Vaicāts, kā tad īsti ir – domei tomēr līdzekļi ir vai tā paļaujas uz ziedotāju atbalstu, Smiltēns paskaidro, ka finansējums šai iniciatīvai tiktu atrast jebkurā gadījumā, bet pašreiz ir vairāki iespējamie finanšu avoti. Viens ir Rīgas domes budžets, bet otrs – iedzīvotāju ziedojumi. Viņaprāt, simboliskāk būtu demontāžu veikt par iedzīvotāju saziedotajiem līdzekļiem.

Edvards Smiltēns (LRA)

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks

"’Tieši tāpat kā Brīvības pieminekļa būvniecībai cilvēki ziedoja pa latiņam vai piecītim un pretī saņēma piemiņas zīmes par savu ieguldījumu pieminekļa veidošanā. Tāpat arī tauta šobrīd iegulda daļu sevis šī okupācijas pieminekļa nojaukšanā – domāju, ka simboliski tas būtu pareizāk.’’

Vicemērs arī norāda, ka vēl simboliskāk būtu, ja pieminekļa demontāžā savu roku pieliktu arī krievvalodīgo kopiena. "’Tad sabiedrība kaut kādā mērā būtu sadziedētāka. Es gribētu redzēt, ka tie, kas gāja dažādās akcijās pie Brīvības pieminekļa, piemēram, "’Krievu balss pret karu’’, ir par šī [Uzvaras parka] pieminekļa nojaukšanu. Tas ir ļoti svarīgi.’’

Tai pat laikā uz politiskā flanga nostājas maiņu vai atbalstu viņš vairs necer. Par "’Latvijas Krievu savienību’’ jautājumu vairs neesot, bet "’Saskaņa’’ spēlējot dubultspēli. "’Daži politiķi teica, ka 9. maijā nevajadzētu likt ziedus pie pieminekļa, bet viņu kolēģi aizgāja un to darīja.’’

Kā vispār vērtē iedzīvotāju atsaucību ziedojot? Smiltēnaprāt, sabiedrības aktivitāte liecina par to, ka šis ir īstais un pareizais brīdis, kad šo pieminekli nojaukt, jo cilvēki par to balso ar savu naudu. "’Viņi ir gatavi atdot daļu no sevis, sava patērētā laika, nopelnot līdzekļu, no kuriem ir gatavi kādu daļu ziedot. Tas nozīmē, ka viņi atbalsta ideju un patiesi vēlas, lai šis viss notiktu.’’

Ja tas būtu iespējams, pieminekli demontētu jau rīt

Tāpat intervijā "’900 sekundes’’ vicemērs pauda, ka Saeimai būtu nepieciešams izstrādāt jaunu likuma grozījumu par noteiktu būvju demontāžu, kas atļautu neiet ierasto birokrātisko ceļu ar Būvniecības un Publisko iepirkumu likumu noteiktajām prasībām. Ja prasības jāievēro, tas demontāžas procesu varētu apgrūtināt un paildzināt, jo, piemēram, kāds varētu apstrīdēt iepirkumu.

"’tv3.lv’’ Smiltēns paskaidro, ka viņa izteikums rīta raidījumā neesot bijis bez pamata. Viņš iepriekš runājis ar Rīgas domes izpilddirektoru par to, kas vēl ir nepieciešams, lai pasteidzinātu pieminekļa demontāžas notikumus, būtiski atvieglotu domes darbu un pašvaldība to varētu izdarīt dinamiski. Vicemērs norāda, ka līdzīgs likumprojekts tika pieņemts par 11 "’Rīgas Satiksmes’’ autobusiem, kuri kā ziedojums tika nogādāti Kijivā.

To "’vienas dienas laikā izdzina cauri Saeimai,’’ pastāsta Smiltēns un turpina: "’Pats esmu bijis Saeimas deputāts trīs sasaukumos un zinu, ka likumus var marinēt četrus un pat astoņus gadus, ja vien nākamā Saeima tos pārņem, bet var arī to izdarīt vienā dienā. Steidzamības kārtībā, divos lasījumos un ar ātro izsludināšanu. Ja ļoti grib, tad var.’’

Vicemērs vēlreiz uzsver, ka šādi likuma grozījumi ļautu okupācijas pieminekli demontēt daudz ātrāk. Lai arī šobrīd dome ir iecerējusi rīkoties tāpat – negaidot kādus Saeimas lēmumus, tai pat laikā notiek sarunas ar likumdevēju par to, ka būtu nepieciešami šādi grozījumi.

Taujāts, kādā termiņā gribētu redzēt pieminekli nojaucam, Smiltēns saka – jau rīt!

Edvards Smiltēns (LRA)

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks

"’Ja tas būtu iespējams, mēs rīt kopā ar kolēģiem pie pieminekļa būtu klāt pirmie ar lieliem āmuriem rokās un sāktu darbu. Bet, protams, tas viss ir atkarīgs no speciālistiem, kas novērtēs pieminekļa tehnisko uzbūvi un visu pārējo, attiecīgi nosakot atbilstošāko demontāžas metodi, un pēc tam ļoti ātrā laikā mēs nonāksim pie risinājuma un uzsāksim darbu."

Vispirms piemineklis Uzvaras parkā – pēc tam visi pārējie

Iedzīvotāju aktivitāte, ziedojot okupantu pieminekļa demontāžai, ir ļoti liela. Lai arī vēl nav zināmas nojaukšanas darbu izmaksas, pastāv zināma iespēja – ziedojumu summa galu galā varētu būt lielāka nekā nepieciešams. Smiltēns norāda, ka, ja izveidosies "’pārpalikums’’, par tā izlietošanu būtu jālemj pašiem iedzīvotājiem nevis Rīgas domei. Rīdziniekiem pašiem jāpasaka, ko viņi vēlētos redzēt pieminekļa vietā.

Tai pat laikā viņš pauž, ka, iespējams, arī būtu nepieciešams patieso notikumu kontekstu atgriezt atpakaļ vēsturiskajās sliedēs. Runa ir par pašu Uzvaras parku, kurš sākotnēji būvēts latviešu uzvarai pār Bermontu, bet tā ideoloģija tikusi sakropļota.

Edvards Smiltēns (LRA)

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks

"’Tie ir mūsu vīri, kas krita un atdeva savas dzīvības par to, lai rastos Latvijas valsts. Tas ir pirmsākums Uzvaras parkam, bet tas ticis sakropļots. Un tas izdarīts ļoti apzināti, ieliekot tur okupācijas pieminekli, šo stabu kā īlenu iedurot visu latviešu sirdīs un pasakot, ka tā uzvara, par kuru tur jāliek ziedi un kas jāglorificē, ir par padomju savienību.’’

Vicemērs arī uzsver, ka ir jāpabeidz 1990. gados iesāktais process un Latvijai jātop brīvai, it īpaši šī brīža Ukrainas kara kontekstā. Tas nozīmē – jālikvidē arī citi pilsētā esošie padomju pieminekļi. "’Ātrākais jautājums ir šis [Uzvaras parka piemineklis], bet faktiski paralēli mēs risinām jautājumus, kas saistīti arī ar citiem,’’ norāda Smiltēns.

Ziedotāju aktivitāte līdzvērtīga atbalstam Ukrainas bēgļiem

Mikroblogošanas vietnē "’Twitter’’ Kārlis Ulmanis dalījies ar ierakstu, kurā redzams – viņš par iespēju "’Ziedot.lv’’ platformā uzsākt ziedojumu vākšanu Uzvaras parka pieminekļa nojaukšanai interesējies jau 12. aprīlī. Kā "’tv3.lv’’ paskaidro "’Ziedot.lv’’ komunikācijas vadītāja Ilze Ošāne par šādu ideju patiesi diskutēts jau iepriekš, bet priekšplānā atradās palīdzības sniegšana Ukrainas cilvēkiem, kuru atbalstam īsā laika periodā tika saziedoti un akūti lietoti desmit miljoni eiro.

Ei tu nost! Izdevās! Izdevās šo izdabūt caur https://t.co/DZ30BAvVLS! Tas ir oficiāli. Jūs varat maksāt par Okupācijas pieminekļa nojaukšanu https://t.co/DZ30BAvVLS !!!!!!!!!! pic.twitter.com/r6FAEdUJnm

— Kārlis Ulmanis (@ulmens1) May 11, 2022

Tā kā iniciatīva pati par sevi nav juridisks balsojums par pieminekļa nojaukšanu, "’Ziedot.lv’’ bijušas bažas, ka savāktie ziedojumi "iesprūdīs" un netiks izlietoti. Bet, ņemot vērā 9. un 10. maija provokatīvos notikumus, labdarības organizācija pieņēma lēmumu vākt ziedojumus "’Okupācijas pieminekļa nojaukšanai’’. Turklāt, organizācija ar Saeimas, pašvaldības un "Rīgas pieminekļu aģentūras" pārstāvjiem dažādos formātos bija runājusi vairākkārt un aicinājusi atbildīgās puses pieņemt lēmumu par pieminekļa demontāžu.

"’Ziedot.lv’’ saziedotos līdzekļus gan nenodos taisnā ceļā pašvaldības rokās, bet gan apmaksās demontāžas vai būvgružu izvešanas pakalpojumu rēķinus.

Ja valsts vai pašvaldība tomēr izlems pieminekļa nojaukšanu organizēt no nodokļu maksātāju līdzekļiem, kā norāda Ošāne, "’Ziedot.lv’’ ziedojumus saskaņā ar ziedotāju vēlmi izlietos Ukrainas bēgļu atbalstam.

"’Ziedotāju aktivitāte ir līdzvērtīga Ukrainas cilvēku atbalstam. Katrs ziedotais eiro pauž skaidru tautas nostāju un viedokli par vērtībām mūsu valstī. Ziedojumu vākšana ir simboliska un okupācijas pieminekļa nojaukšana ir iespēja vienot sabiedrību – plecu pie pleca nostāties un atzīt, ka atbalsti neatkarīgu Latviju, izproti, ka "atbrīvotāji" okupēja nevis atbrīvoja. Tā ir vienošanās pret Krievijas iebrukumu brīvā un neatkarīgā Ukrainā,’’ nobeigumā pauž Ošāne.