Latvijā pieaudzis smago noziegumu skaits
Latvijā pieaudzis smago noziegumu skaits, tādēļ iedzīvotāji nedrīkst aizmirst par savu drošību. Vienlaikus, lai smagos noziegumus atklātu, jāstiprina arī likumsargu resursi un zināšanas. Tas viss trešdien izskanēja Saeimas komisijā, kur sprieda par policijas darba efektivitāti noziegumu izmeklēšanā.
Policijas statistika nav iepriecinoša. Šogad līdz septembra beigām veiktas 54 slepkavības. Vairums – 51 uzskatāma par sadzīves, kamēr divas saistāmas ar laupīšanām, bet viena – pasūtījumu. Slepkavību skaits šogad ir mazāks par pērno gadu, taču policijai tas neļauj priecāties.
"Mēs nevaram absolūti būt apmierināti ar šiem skaitļiem. Šogad 54, pagājušogad kopējais slepkavību skaits 76. Tāpat tie ir lieli skaitļi. Kamēr kaut viena slepkavība ir neatklāta, mēs par neko priecāties nevaram," norāda Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Armands Ruks.
Viņš akcentēja, ka slepkavībām policija vienmēr pievērš vislielāko vērību. Taču joprojām izaicinājums ir likumsargu pieejamie resursi. Sēdē izskanēja, ka jāuzlabo gan policijas materiālais nodrošinājums, gan jāceļ izmeklētāju zināšanu līmenis.
Jau vēstīts, ka pēdējā skaļā slepkavība notika naktī uz 20. septembri, kad savās mājās Langstiņos nogalināja advokātu Pāvelu Rebenoku. Šajā ciematā, kur notikušas arī vairākas zādzības, savukārt esot nepieciešams uzlabot videonovērošanas sistēmu kvalitāti.
Lasi vēl – Rebenoka slepkavība: dubultota atlīdzība par slepkavas un pasūtītāju notveršanu
Saeimas komisijā izskanēja atgādinājums, ka novērošanas kameru nebija arī Rebenoka mājā. Taču par videonovērošanu ir jādomā gan privātmāju īpašniekiem, gan uzņēmumiem.
"Jo visas kameras, visas sistēmas, tās iedarbojas arī preventīvi. Tas viss krīt ļaundariem acīs. Arī pārējai sabiedrībai ir jāsaprot, ka par savu īpašumu ir jārūpējas, par savu drošību jārūpējas. Un mums kopā visiem – sabiedrībai, valsts iestādēm – jādarbojas ar vienotu mērķi: padarīt pēc iespējas sarežģītāk izdarīt šādu noziegumu," norādīja Ruks.
Plašāku videonovērošanas sistēmu ieviešanu privātās teritorijās atbalsta arī Datu valsts inspekcija. Pretēji gan ir, ja tiek novērota arī iela, tas jau attiecas uz datu regulu un var ietekmēt cilvēka privātumu. Lielākas problēmas gan inspekcija saredz, komisijā apspriestajā sejas atpazīšanas sistēmā, kuru ieviešanu Latvijā pērn rosināja iekšlietu ministrs.
"No datu drošības viedokļa, sejas atpazīšanas sistēmas ir bīstamas, kuras iejaucas cilvēku privātumā. Un, ja mēs tās lietojam, mums jābūt skaidram mērķim, jābūt skaidram veidam, kur to darām, kam ir piekļuve, jo sejas atpazīšanas sistēma novēros visus," skaidro Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka.
Sēdē policija arī atklāja, ka Latvijā pieaudzis smagu un sevišķi smagu noziegumu skaits. Arī Covid-19, iespējams, ietekmējis noziedzības stāvokli valstī, jo pandēmijas dēļ dzimtenē no ārzemēm atgriezušies daļa iedzīvotāju, kuri varētu būt nostājušies uz noziedzības ceļa.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
