"Rīgas satiksmes" iepirkumu lietā aizdomās turētos apcietinājumā var turēt vismaz 15 mēnešus

KNAB iepriekš sniegtā informācija liecina, ka kriminālprocess ir ierosināts pēc Krimināllikuma pantu par kukuļņemšanu, kukuļdošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu stingrākajām normām. Par abiem kukuļošanas pantiem Krimināllikums paredz brīvības atņemšanu no diviem līdz desmit gadiem, savukārt par naudas atmazgāšanu var piespriest trīs līdz 12 gadu brīvības atņemšanu. Par visiem trīs nodarījumiem var piemērot arī mantas konfiskāciju.

Likumā teikts, ka sevišķi smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par astoņiem gadiem, vai mūža ieslodzījums.

Tāpat likums paredz, ka personai, kuru tur aizdomās vai apsūdz sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt 24 mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā personu atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par 15 mēnešiem.

Izmeklēšanas tiesnesis pirmstiesas procesā un augstāka līmeņa tiesas tiesnesis iztiesāšanas laikā katrs var pagarināt termiņu vēl par trim mēnešiem, ja procesa virzītājs nav pieļāvis neattaisnotu vilcināšanos, vai ja persona, kura īsteno aizstāvību, ir tīši vilcinājusi procesa norisi, vai ja procesa ātrāka pabeigšana nav bijusi iespējama tā īpašas sarežģītības dēļ.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pagājušā nedēļā sešām no septiņām aizdomās turētajām personām šajā lietā kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu. Desmit dienu laikā šīs personas tiesas lēmumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Daļa aizdomās turēto advokātu aģentūrai LETA nevēlējās sniegt komentārus, taču daži apliecināja, ka tiesas lēmums tiks pārsūdzēts.

Ja Rīgas apgabaltiesas lēmums būs apcietinātajām personām nelabvēlīgs, tad atbilstoši likumam Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai ik pēc aptuveni diviem mēnešiem jāizvērtē apcietinājuma nepieciešamība. Taču procesa virzītājs jeb KNAB izmeklētājs var jebkurā brīdī pats izlemt atbrīvot personas.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka skaļās lietās iesaistītas personas Rīgas Centrālcietumā apcietinājumā pavadījušas dažādus termiņus. Piemēram, Ventspils mērs Aivars Lembergs apcietinājumā pavadīja aptuvenu piecus mēnešus, bet bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds – aptuveni astoņus mēnešus.

Aptuveni divus mēnešus apcietinājumā pavadīja arī bijušais Muitas kriminālpārvaldes priekšnieks Vladimirs Vaškevičs, bijušais VAS "Latvijas Dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis un bijušais AS "Latvenergo" prezidents Kārlis Miķelsons.

Visas no minētajām personām, izņemot Lembergu, no apcietinājuma tika atbrīvotas pret dažāda apmēra drošības naudu. Lembergam tiesa apcietinājumu aizstāja ar mājas arestu. Visu minēto personu krimināllietās joprojām turpinās tiesas procesi un spriedumi vēl nav pasludināti.

Tikmēr KNAB patlaban izmeklēšanas interesēs detalizētu informāciju par kriminālprocesu aģentūrai LETA nesniedza. "Tiklīdz tas būs iespējams, neapdraudot izmeklēšanu, KNAB sniegs papildu ziņas un skaidrojumu," šodien norādīja birojā.

Jau ziņots, ka KNAB ir sākts kriminālprocess par amatpersonu kukuļošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu saistībā ar trim RS veiktajiem iepirkumiem.