Roņi arvien biežāk posta zvejnieku tīklus; apsver kompensāciju piešķiršanu zvejniekiem

Taču viņiem jau ilgāku laiku nākas cīnīties ar roņiem, kuri izposta lomu un zvejas instrumentus. Turklāt ar katru gadu šī cīņa kļūstot arvien grūtāka.

Baltijas jūrā dzīvo trīs sugu roņi un pēdējos gados to skaits ir pieaudzis līdz aptuveni 50 000. Tie ir iekļauti īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, tāpēc tos nedrīkst medīt un uz tiem attiecas vairāki citi ierobežojumi. Taču ar katru gadu arvien saspringtākas kļūst piekrastes zvejnieku un roņu attiecības.

Par roņu izpostītiem tīkliem jau vairākus gadus satraucas arī Carnikavas zvejnieki. Arī šobrīd šī laiva zvejā uz jūru nedodas, jo roņi ne tikai izposta tīklus, bet arī aizbaida zivis.

"Drīz jau būs tā, ka mēs galīgi nevarēsim neko nozvejot, jo zivis jūrā ir, bet klāt mēs tām netiekam, ronis paspēj pirmais visu. Viņi ir ļoti gudri dzīvnieki, lai kā arī liktos. Viņš pa pāris dienām peldot apkārt zvejas rīkiem, saprot to konstrukciju, kur zivis peld iekšā, kur viņas uzturas. Pats iepeld iekšā, kā uz restorānu bez maz vai un visu izēd," stāsta zvejnieks Artūrs Jākobsons.

Tīklos meklējot zivis, roņi tos saplēš. Šobrīd roņu ir tik daudz, ka saplēstos tīklus zvejniekiem ir jāremontē gandrīz pēc katras atgriešanas no jūras. Augot pieprasījumam pēc tīkliem, augusi arī to cena. Turklāt, ja agrāk roņi traucēja tikai zvejai jūrā, šobrīd tie viegli pieejamu barību sāk meklēt arī Gaujā.

"Tiklīdz viņiem jūrā paliek mazāk zivis, tās aiziet kaut kur tālāk no krasta, viņi sāk līst iekšā Gaujā un ēd no murdiem ārā nēģus. Kaut vai pa mazam gabaliņam nokož, cik nu var dabūt. Līdz ar to arī tie mums vairs nav derīgi. Mēģinām mēs kaut kādā veidā pasargāties, domājam kaut kādu aizsardzību pret tiem roņiem, bet viņi mūs bieži vien pārspēj gudrībā," atzīst zvejnieks.

Carnikavas zvejnieki nav aprēķinājuši, kādus zaudējumus tiem roņi ir radījuši. Taču šobrīd pie šī jautājuma strādā arī zinātniskais institūts "BIOR".  Tie secinājuši, ka iepriekšējos divos gados mazajiem piekrastes zvejniekiem roņi sabojājuši zvejas rīkus vismaz 216 tūkstošs eiro vērtībā. Tam klāt vēl jārēķina neiegūtais loms. Turklāt roņi tajā ir izvēlīgi.

"Un priekšroku, protams, dod tām sugām, kuras arī zvejnieks ir ieinteresēts iegūt – laši, taimiņi, vimba, zandarts, menca. Šis pētījums ir vairāk orientēts tikai uz vienu daļu zaudētā loma – tas ir, ko mēs redzam, zvejnieks redz tīklos sapostītas zivis. Bet otra lieta ir, ka ronis var izņemt visu zivi, bez pēdām," saka "BIOR" vadošais pētnieks Māris Plikšs.

"BIOR" arī pēta, kā būtu iespējams roņus atbaidīt ar zvejas rīku vai citu tehnoloģiju palīdzību. Šobrīd Latvija un Vācija, kur roņi ir īpaši aizsargāti, ir vienīgās Baltijas jūras valstis, kurās netiek piešķirtas kompensācijas roņu radītajiem zaudējumiem. Zemkopības ministrija (ZM) gan norāda, ka šāds risinājums pie mums šobrīd tiek apsvērts.

"Jā, līdzekļus mēs tam varētu atrast, bet tam ir jāiziet kaut kāda izvērtējuma fāze.  Citās valstīs, kur tiek lietota šāda kompensācija, dažās valstīs ir tikai par sabojātiem zvejas rīkiem, dažās ir arī saistībā ar zivīm, bet tad ir jānosaka, cik lieli šie zaudējumi ir. Bet tas nerisina konfliktu, jo roņi varbūt paliek vairāk, vēl vairāk viņi ēd ārā zivis. Un tad ir jautājums, vai ir jēga maksāt naudu par to, ka nevar iet jūrā un zvejot?" vaicā ZM zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš.

Ja lems par labu kompensācijām, tās varētu piešķirt ne ātrāk, kā no nākamā gada. Tāpat tiek apspriesta ideja, ka būtu jāatļauj atsevišķu roņu medīšana. Pret to gan varētu iestāties Dabas aizsardzības pārvalde, kas šobrīd paralēli izstrādā roņu aizsardzības plānu.

Vairāk par tematu – TV3 Ziņu sižetā