101 gadu vecā Alīse Lauva: Latvija vislabākā, skaistākā. Es nevarētu bez tās dzīvot

Alīse Lauva – dzimusi Zariņa, piedzima Sibīrijā 1916. gada 29. novembrī. Alīse divpadsmit bērnu ģimenē piedzima kā vienpadsmitais bērns – seši brāļi un sešas māsas.

"Māte bija ebrejiete, iemīlēja tēvs, sāka bērni rasties, bēga ar bērnu projām un paši aizbēga uz Krieviju, kaut kādu novadu un dzīvoja, kamēr tie bērni izauga," stāsta Alīse.

Latvijā Alīses ģimene atgriezās, kad meitenei bija septiņi gadi, atgriezās vien septiņi no divpadsmit bērniem, viens brālis krita karā, pārējie nomira dažādu slimību dēļ.

"Es par šitādām nopietnām lietām nedomāju, man nepatīk domāt tā, tāpēc jau laikam neatceras arī," saka Alīse.

Ģimene apmetās uz dzīvi pie Alīses vecākā brāļa Latgalē, kur tad tik pavadīti gan bērnības un skolas gadi, gan iepazīts vīrs Aleksandrs, un piedzima četri dēli.

Karam sākoties, ģimene pašķīrās – vīrs bijis leģionārs un bēguļojis, slēpusies arī Alīse ar bērniem.

"Mēs gājām pa Latviju – uz vienu stūri, uz otru stūri, pie mātes, tad pie māsas," atminas Alīse.

Pēc kara ģimene atkal apvienojās un pārcēlās dzīvot uz Zūras pagastu, 60. gados vīrs uzcēlis māju Kandavā, kur tad Alīse arī nodzīvojusi lielāko daļu savas dzīves. Pēdējos 10 gadus Alīse mitinās pie radiem Tukumā, trīs no dēliem jau ir aizsaulē. Ir trīs mazbērni un trīs mazmazbērni. Kā stāsta Alīses mazmeita Līga, – Alīses spīts un humora izjūta ir vadījusi sievieti cauri dažādajiem laikiem un viņā ieaudzinājusi stipru mīlestību pret dabu.

"Nezinu, kāpēc liekas, ka Latvija vislabākā, skaistākā… Par Latviju man nav neviena tāda labāka, es nevarētu bez tās Latvijas dzīvot, man tā ir, es nezinu," saka Alīse.

Tuvojoties 102. dzimšanas dienai, Alīse joprojām ikdienas dodas pastaigā apkārt mājai, vingro, padzied un padanco.