"Alūksnes putnu fermas" un dzīvnieku sargu sāga – pēc anonīma ziņojuma atklājas pārkāpumi

Informāciju par iespējamiem pārkāpumiem SIA "Alūksnes putnu ferma" putnu novietnēs biedrībai "Dzīvnieku brīvība" sniedzis kāds anonīms darbinieks. Viņš vērsa uzmanību, ka veikalos nopērkamās Alūksnes fermas olas, kas tirgotas kā kūtī dētas, patiesībā iegūtas no sprostos turētām vistām.

Darbinieks neatklāja, cik daudzas no putnu fermas vistām atrodas sprostos, taču "Dzīvnieku brīvībai" ir pamatotas aizdomas – vairākums Alūksnes putnu fermas vistu patiesībā atrodas sprostos, nevis brīvi pārvietojas kūtīs.

Kā uzsver "Dzīvnieku brīvība" vadītāja Katrīna Krīgere, tad šāds fakts nozīmē tikai vienu – uzņēmums apkrāpj savus pircējus, veikalā par augstāku cenu tirgojot it kā kūtī dētas olas, kas patiesībā iegūtas sprostos.

Par iespējamiem pārkāpumiem, pamatojoties uz trauksmes cēlēja ziņoto, biedrība "Dzīvnieku brīvība" vērsās Pārtikas un veterinārajā dienestā, īpaši lūdzot, lai pārbaude būtu iepriekš neplānota. Atklājās, ka putnu kūtīs, kur vistām būtu jāatrodas ārpus sprostiem, daļa putnu patiesībā bija norobežoti ar manuāli aizveramām sānu konstrukcijām.

Krīgere pārliecināta, ka iepriekš "Alūksnes putnu fermā "pārkāpumi netika atklāti, jo uzņēmums par pārbaudēm tika brīdināts. Tas ļāvis pirms inspektoru ierašanās sprostus manuāli atvērt, radot iluzoru iespaidu par bezsprostu turēšanas apstākļiem.

Kopumā Alūksnes putnu fermā no piecām putnu novietnēm četras reģistrētas kā kūtis, bet divās no tām ierīkota tā dēvētā kombinētā sistēma – iespēja vistām brīvi pārvietoties, taču jebkurā brīdī dzīvniekus var norobežot, manuāli uzstādot sprostus.

"Realitātē tie ir būri," skaidro Krīgere. "Vistas tur nevar brīvi staigāt. Tas ir daudz ērtāk fermerim, kuram ir mazāk darba – vistas mazāk kustas, mazāk ēd, bet mēsli "aizbrauc pa lenti", savukārt olas tiek dētas pareizajās vietās un netiek bojātas," viņa norādīja.

Ināra Krīgere

"Dzīvnieku brīvība" valdes priekšsēdētāja

"Mums ir bijusi saziņa ar olu ražotājiem, esam aicinājuši neizmantot kombinētās sistēmas, jo tās ir starptautiski atzītas par problemātiskām. Ja olas tiek ražotas kombinētajā sistēmā, pircējs nevar būt īsti drošs, vai produkts ir iegūts kūtī vai sprostā. Ir bijuši aicinājumi nepirkt olas no šādiem uzņēmumiem."

Pārtikas un veterinārais dienests konstatē pārkāpumus

Pārtikas un veterinārais dienests portālam "tv3.lv" apstiprināja, ka ir veicis ārpuskārtas pārbaudi "Alūksnes putnu fermā", pamatojoties uz biedrības "Dzīvnieku brīvība" iesniegumu.

Pārbaude īstenota divās novietnēs, kas reģistrētas kā ārpus sprostu turēšanas kūts sistēmas, bet kurās izmantotas tā dēvētās kombinētās sistēmas. PVD konstatēja, ka dažas sānu konstrukcijas pārbaudes brīdī bija aizvērtas, pārvēršot tās par sprostiem, un nelielai daļai vistu tika liegta iespēja brīvi pārvietoties.

Par dzīvnieku labturības prasību pārkāpumu PVD ir uzsācis administratīvā pārkāpuma lietu pret SIA "Alūksnes putnu fermu". Tomēr, veicot atkārtotu pārbaudi, PVD nonācis pie secinājuma, ka neatbilstības ir novērstas, tā portālam "tv3.lv" sacīja PVD Novietņu uzraudzības daļas vadītājas vietniece Rudīte Bērziņa.

Uzņēmums pārmetumus uzskata par no pirksta izzīstiem

Sazvanītais SIA "Alūksnes putnu ferma" valdes priekšsēdētājs Hermanis Dovgijs portālam "tv3.lv" norāda, ka PVD pārbaudē sprostos konstatētie putni tobrīd staigāja pa grīdu un tiem pilnībā pieticis vietas, prasības tikai formāli nebija izpildītas. "Putniem bija ērti, putniem bija un ir labi," tā viņš sacīja.

Komentējot Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) konstatētos pārkāpumus – proti, daļa vistu pārbaudes brīdī atradās sprostos, nevis kūtī – Dovgijs norāda, ka uzņēmums šādi rīkojoties, kad nepieciešams vistas norobežot.

"Ziniet, fermā notiek procesi. Piemēram, grīdu tīrīšana, putnu ievešana, slimu putnu izolēšana. Rodas nepieciešaība uz īsu laiku norobežot daļu putnu," sacīja Dovgijs, taču arī uzsvēra, ka Pārtikas un veterinārais dienests pārbaudas fermā veic regulāri un līdz šim uzņēmums darbojies saskaņā ar likumu.

Hermanis Dovgijs

"Alūksnes putnu ferma" vadītājs

"Es esmu mierīgs par procesu, kā mēs ražojam olas, kā realizējam. Varu apliecināt, ka mūsu pircēji saņem veselīgu produktu un tam ir atbilstošs marķējums."

Putnu fermas vadītājs uzsver, ka uzņēmums atbalsta virzienu – olas jāiegūst no kūtī dētām olām. "Mēs ilgus gadus investējam, ieviešot ārpus sprostu sistēmas dējējvistu turēšanai. Šobrīd mūsu rādītāji ir labākie Baltijā," norāda uzņēmuma vadītājs Dovgijs.

Taču uzņēmējs arī teic, ka neatbalsta ieceri tuvākajos gados Latvijā pilnībā aizliegt sprostos dētās olas, jo tādā gadījumā, viņaprāt, nozarei ir nepieciešams valsts finansiāls atbalsts, lai mainītu ražošanas procesu.

Dovgija ieskatā nozare pati pakāpeniski pāries uz kūtī dētu olu ražošanu, un "Alūksnes putnu ferma" to iecerējusi īstenot tuvākajos gados.

Jāatgādina, ka Saeimā patlaban tiek skatīts likumprojekts par dējējvistu sprostu aizliegumu Latvijā.

Plašāk par likuma virzīšanas procesu un diskusiju Saeimā uzzini TV3 Ziņas sižetā: "Te ir tikai emocijas." Saeima atliek likuma izmaiņas, kas liedz vistas turēt sprostos

Jautājums par sprostu aizliegumu no 2030. gada Saeimas Tautsaimniecības komisijā nonāca 2025. gada rudenī.

Piecu deputātu sagatavoto likumprojektu skatīja pirmajā lasījumā, taču tika konstatēts, ka anotācijā ir nepietiekams pamatojums un tika nosūtīta vēstule Zemkopības ministrijai. Atbilde patlaban ir saņemta, tomēr pie šī jautājuma komisija pirms pirmā lasījuma nav atgriezusies, tā noskaidroja Latvijas Radio.