Ar gultām, segām un spilveniem aktīvisti Rīgai prasa kļūt klusākai

Akcijas dalībnieki protestu pauž arī ar atribūtiem – laukumā izvietotām īstām gultām, segām un spilveniem. "Naktsmieru Rīgai," vēsta gultās izvietotie uzraksti.

Sazvanīta pa telefonu, akcijas rīkotāja, komunikācijas konsultante un organizācijas "Naktsmiers" pārstāve Maija Krastiņa norāda, ka jau pērn Tiesībsargs savā ziņojumā vērsa uzmanību, ka Latvijā ne valsts, ne pašvaldību līmenī nav itin nekāda regulējuma, kas ierobežotu izklaides trokšņošanu naktīs.

Domubiedri no "Naktsmieram" bija pat uzsākuši parakstu vākšanu "Manabalss.lv" platformā, kur aicināja cilvēkus parakstīties par sabiedriskās kārtības regulējuma ieviešanu.  "Mūs toreiz iežūžināja Saeima, kura solīja sabiedriskās kārtības likumu. Mēs parakstus beidzām vākt, jo ar likumu solīja sakārtot vairākus sabiedriskās kārtības aspektus, taču beigu biegās izrādījās, ka Saeima mūs vazājusi aiz deguna, un likums nonācis Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra atvilktnē," vilšanos neslēpj Krastiņa.

Viņa uzsver, ka jautājums par naktsmiera nodrošināšanu rīdziniekiem pilsētā netiek risināts jau 12 gadus. "Tiek pārkāptas Satversmē paredzētās tiesības uz privātīpašumu un veselību. Pilnīgs caurums regulējumā. Aizvien Latvijā nav skaidrs, kas ir diskotēka, kas ir nakts izklaides vietas un ko nozīmē trokšņošana," bēdīgo situāciju izgausmo Krastiņa.

"Mēs esam pēdējā valsts, pēdējā pilsēta – nav nekāda regulējuma. Nevienā Eiropas pilsētā vairs nav tāda situācija kā Rīgā," citu valstu pieredzi apzinājuši aktīvisti. Viņu lielākā sāpe ir nakts trokšņošana, kas liedz pilnvērtīgi gulēt un pēc tam nākamajā dienā – strādāt. "Tā tiešām ir mistērija, ka Rīgas lielākie trokšņotāji ir fenomenāli nodokļu parādnieki. Iestādes, kuras bankrotē un uzreiz tiek atvērtas jaunas. Tas ekonomiskais pienesums ir ar negatīvu atzīmi. Tāpēc nav skaidrs, kāpēc tāda pretestība trokšņošanas regulējumam."

Krastiņa, vaicāta, kāda būtu ideālā situācija Rīgā, lai netiktu kaitēts iedzīvotāju naktsmieram, Krastiņa norāda, ka bāriem un terasēm būtu jāslēdzas ciet pulksten 23 darbadienās, bet brīvdienās – pusnaktī. Savukārt, piemēram, dzīvojamajos namos ierīkotajiem naktsklubiem jābūt aprīkotiem ar skaņas izolāciju. "Ekonomikas ministrija ir rosinājusi likt mērītājus, jo tas nebūs tik liels birokrātiskais slogs. Pagaidām šis jautājums nav izkustējies," teic Krastiņa un piebilst, ka kustība "Naktsmieram" atkal apsver atsākt parakstu vākšanu "Manabalss.lv" portālā, lai aktualizētu problēmu.

Piketā pie Rīgas domes aktīvisti cer uz konfrontāciju ar domniekiem, lai saņemtu atbildes.

Maija Krastiņa

"Naktsmieram" aktīviste

"Šis pēdējais centiens konfrontēties ar domi. Divu mēnešu laikā pilnīgi noteikti, ja gribētu, varētu pieņemt pilsētai pozitīvu atbildi, un pieņemt sabiedriskās kārtības noteikumus. Tostarp ielu muzikantiem. Tur ir vesela virkne trokšņu, kas nav regulēti, kas traucē pilsētai."