Arī šogad kritušies centralizēto eksāmenu rezultāti fizikā un matemātikā

Turpinās arī tendence, ka skolēniem vissliktāk veicas matemātikā un fizikā, kas rada bažas par to, kā iespējams aizpildīt ap 3500 augstskolu budžeta vietu, kas atvēlētas inženierzinātnēm.

Lai gan vidēji centralizēto eksāmenu rezultāti būtiski šogad neatšķiras no iepriekšējā gada, tie tomēr ir nedaudz sliktāki. Labākie rezultāti uzrādīti svešvalodu eksāmenos, bet zemākie arī šogad ir fizikā un matemātikā.

Vidējais rezultāts šogad svešvalodu centralizētajos eksāmenos ir no 60 līdz 70%, kas ir labākais rādītājs starp pārējiem priekšmetiem. Par 0,5 līdz 1,5%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaudzis arī eksāmenu rezultāts vēsturē un ķīmijā.

"Protams, arī ir zemāki rezultāti. Tie mums ir vācu valodā un matemātikā, kā arī latviešu valodā, kur mums ir vislielākais kārtotāju skaits. Un arī bioloģijā un ķīmijā, kur mums šogad ir palielinājies kārtotāju skaits," norāda Valsts izglītības satura centra (VISC) sabiedrisko attiecību speciāliste Diāna Āboltiņa.

Kritums obligātajā latviešu valodas eksāmenā, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir par nepilniem trim procentiem, tādējādi pirmo reizi pēdējo piecu gadu laikā noslīdot zem 50%. Skolēniem sliktāk veicies arī bioloģijas eksāmenā. Vissliktākie eksāmenu rezultāti jau vairākus gadus ir fizikā un matemātikā. Tur rezultāti šogad ir par aptuveni diviem procentiem zemāki nekā pagājušajā gadā. Fizikā šogad tie ir 37,5%, bet matemātikā tikai 32,7%.

"Vēl runājot par zemākiem rezultātiem, ir jāsaka, ka gadu no gada šos rezultātus pazemina profesionālu izglītības iestāžu un vakarskolu audzēkņu kopējais rezultāts. Jo šajā statistikā mēs liekam svaru kausā visas skolas," bilst Āboltiņa.

Tas gan mainīsies pēc jaunā izglītības standarta ieviešanas, kad eksāmenus varēs kārtot trīs dažādos līmeņos. Taču Latvijas Universitāte (LU) jau šobrīd izjūt, ka kopējais fizikas un matemātikas zināšanu līmenis studentiem krītas. Līdz ar to studijās nākas ieviest arī izlīdzinošos priekšmetus, kur studentiem iegūt trūkstošās zināšanas.

LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes dekāns Sandris Lācis norāda: "Protams, mēs tā īsti nezinām, vai pie mums atnāk procentuāli labākie, kā tas bija pirms daudziem gadiem. Bet es domāju, ka tas līmenis, ko mēs jūtām studijās, tas labi raksturo to, kas notiek skolās. Tad augstskolas mēģina arī mazliet skolu darbu veikt un ievieš tādus izlīdzinošos kursus, ar kuriem palīdz ielēkt tajā vilcienā."

Tikmēr "Saf Tehnika" valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs gan norāda: "Kādu nelielu daļu jau viņiem izdodas ievilkt iekšā, bet es teiktu, ka tā ir tāda nejēdzīga līdzekļu šķiešana. Beigās par to vidējo izglītību ir samaksāts ārkārtīgi daudz, un būtu tikai normāli prasīt, lai tos bērnus sagatavo normālā līmenī."

Bergs, kurš vairākkārt paudis, ka jauniešiem jāmācās fizika un matemātika, arī uzskata, ka vidējie rezultāti nav svarīgs rādītājs. Galvenais ir, lai augstskolās nonāk ap 20% labāko eksāmenu kārtotāju.

"Ja matemātikā gribētos teikt, ka situācija ir apmierinoša valstī, tad fizikā joprojām ir pilnīga katastrofa. Jo no kādiem 1000 bērniem, kas lika, reāli augstskolai derīgi ir vien 200. Tie paši 20%. Un tam pretī mums ir 3500 budžeta vietu inženiertehniskajās zināšanās," bilst Bergs.

Šogad arī nedaudz audzis eksāmenos izkritušo skaits. 226 skolēni šogad nenokārtoja matemātikas eksāmenu, 26 latviešu valodas, divi skolēni nesasniedza nepieciešamos 5% vēstures eksāmenā, bet vienam skolēnam neveiksmīgs šogad bijis izvēles eksāmens fizikā.