Ārstu un medmāsu algas nākamgad būtiski augs, tomēr tās joprojām nebūs mediķu darbam atbilstošas
Atvaļinājumā veselības ministre Anda Čakša dodas ar veselības aprūpei nākamgad atvēlētu būtisku papildu finansējumu. Apmēram pusi tā izlietos rindu mazināšanai pie speciālistiem un izmeklējumiem, bet otru pusi – mediķu algu celšanai. Algas ārstiem un medmāsām vidēji pieaugs par 30%. Tomēr arī pēc šā kāpuma mediķu atalgojums nemaz tik lielas nebūs. Tālāku algu celšanas grafiku likumā nostiprināt politiķi nav vēlējušies.
Nākamā gada budžeta palielinājums veselības nozarei būs vēsturiski lielākais. Papildu 90 miljoni eiro tiks piešķirti tieši ārstu un medmāsu algu celšanai. Kā ministrija, tā mediķu arodbiedrība sola, ka šajā nozarēs strādājošie tik tiešām sajutīs, kā viņu maciņi kļūst biezāki. Taču šajā stāstā ir arī darvas piliens.
Veselības nozares budžets nākamgad pārsniegs vienu miljardu eiro. No tā papildu iegūtais finansējums, ir 194 miljoni eiro. Lielāko pīrāga daļu no šīs naudas tērēs rindu mazināšanai, otru, nedaudz mazāku – algu celšanai. Ārstiem darba samaksa palielināsies nedaudz jūtamāk nekā medmāsām.
Māsām vidējā alga pieaugs līdz 750 eiro, bet medmāsām, kas strādā stacionāros – līdz 900 eiro. Vidēji ārstam par slodzi maksās 1125 eiro, taču ārstiem, kuri strādā slimnīcās – vidēji alga pieaugs līdz 1500 eiro mēnesī.
"Atkarībā no slimnīcas un darba režīma tas var būt mainīgs, tādēļ mēs runājam par vidējiem skaitļiem, jo mēs zinām, ka ir ārstniecības iestādes, kur ārstiem ir pietiekami lielas algas, un tur droši vien nebūs tik liels tas pieaugums, bet ir svarīgi saprast, ka tajās vietās, kur ir šie zemie atalgojumi, ka tur viņiem ir jāsasniedz tie vidējie nosauktie cipari," skaidro veselības ministre Anda Čakša.
"Ar slodzi mēs saprotam, ka strādā astoņas stundas dienā, 40 stundas nedēļā, bet, ņemot vērā, ka tieši stacionāra slimnīcas strādā arī diennakts režīmā, un viņiem par nakts darbu ir piemaksa, par darbu svētku dienās – ir piemaksa, tāpēc arī veidojas stacionāros tas pieaugums līdz 1500," norāda Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško.
Ministrija sola uzraudzīt, kā ārstniecības iestādes sadala finansējumu,- lai nepieļautu, ka naudu, ko valdība piešķīrusi atalgojumu celšanai mediķiem, – slimnīcas novirza citām lietām. Veselības darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris slavē ministriju, ka tā panākusi, lai mediķu algu pieaugums būtu daudz jūtamāks nekā aizvadītājos gados.
Tiesa, Keri bažīgu dara tas, ka nedz valdība, nedz Saeima, nebija ar mieru likumā ierakstīt algu pieauguma grafiku turpmākajiem trim gadiem, bet algas celt tikai nākamgad. Līdz ar to nav skaidrs, vai vidējā termiņā ārstniecības personāls pelnīs vairāk.
"Stingru garantiju tam, ka tas kas notiks nākamgad, proti, vēlēšanu gadā, ka tas arī turpināsies 2019. un 2020. gadā. Atliek, no vienas puses, cerēt, ka tā būs, jo tā ir objektīvā nepieciešamība, no otras puses, ir jāstrādā, lai tas tik tiešām arī īstenotos," norāda Keris.
Tikmēr Veselības ministre sola, ka algu pieaugums plānots arī turpmākajos gados, tiesa, ne tik liels kā nākamgad.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
