Arvien biežāk no Latvijas emigrē cilvēki ar augstāko izglītību ar visām ģimenēm
Latvijas emigrācijā vērojama kāda patiesi satraucoša tendence. Pirms gadiem desmit tipiskais emigrants bijis strādnieks, kurš brauc uz ārzemēm uz gadu vai diviem nopelnīt naudu kredītam. Savukārt tagad emigranti daudz biežāk ir cilvēki ar augstāko izglītību, kas Latviju pamet ar visu ģimeni un uz visiem laikiem.
Teorētiski šos aizbraucējus mājup būtu jāatsauc reemigrācijas plānam. Tikmēr Ārlietu ministrijai jārūpējas, lai šie nu jau 370 tūkstoši latviešu nezaudē saikni ar dzimteni. Ar to nodarbojas speciālo uzdevumu vēstnieks Pēteris Elferts, kurš trešdien, 23. augustā, nodeva amata pilnvaras savam pēctecim. Viņš atzina, – pēdējie emigranti daudz aktīvāk uztur savstarpējās saiknes. Tādēļ dažādas latviešu biedrības un skoliņas ārvalstīs augot kā sēnes.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Līdz šim Ārlietu ministrija atbalstījusi atsevišķus projektus, piemēram, Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu vai stāstus par diasporu medijos. Tomēr jaunais diasporas vēstnieks Atis Sjanītis atzina, ka naudu vajadzētu arī tam, lai palīdzētu jaundibinātajām latviešu biedrībām nostiprināties.
2013. gadā kontaktiem ar diasporu Ārlietu ministrija vēl tērējusi tikai 15 000 eiro, bet pēdējos divos gados šie līdzekļi strauji auguši, sasniedzot jau 180 tūkstošus.
Skaties video un uzzini vairāk!
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
