Asus strīdus valdībā izraisa iecere atcelt valsts valodas pārbaudi ārzemju medicīnas studentiem

Rīgas Stradiņa universitātē un Latvijas Universitātē arvien vairāk studē topošie mediķi no ārvalstīm. Turklāt pārsvarā no tādām pārtikušām valstīm kā Vācija, Zviedrija, Lielbritānija un citām.

Augstskolās akcentē, – viņi zina, šeit var iegūt labu izglītību, kas nav tik dārga kā dzimtenē. Tomēr atšķirībā no citām Eiropas Savienības valstīm Latvijā, piemēram, stomatologa diploms nav pielīdzināms ārsta sertifikātam. Lai to saņemtu, jāiziet sertifikācijas process. Viena no prasībām ir latviešu valodas zināšanas augstākajā – C1 līmenī.

"Tas ir ļoti liels apgrūtinājums ārzemju studentiem, kuri nestrādās Latvijā, bet apgūst profesiju, lai strādātu Eiropā," norāda veselības ministre Anda Čakša.

Stingrās valsts valodas prasības ir spēkā aptuveni gadu. Saņemti signāli no Nīderlandes un Lielbritānijas, ka viņu jaunieši uz Latviju vairs studēt nebrauks. Lai nepieļautu augstākās izglītības eksporta lejupslīdi, Veselības ministrija rosina atteikties no prasības zināt valsts valodu tiem ārzemju studentiem, kuri grasās praktizēt ārvalstīs.

"Ja viņi grib strādāt Latvijā, viņiem vienalga ir jāpierāda savas valsts valodas zināšanas. Mēs esam par to, ka Latvijā dakteriem ir jāspēj sazināties ar pacientu latviešu valodā, un tas ir augstākais C1 līmenis," uzskata tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.

Nacionālās apvienības ministri valdībā skaļi uzsvēra, ka Veselības ministrijas plāns apdraud valsts drošību. Aizvien vairāk būšot tādu ārstu, kuri nepratīs valsts valodu.

"Tas, ko piedāvāja Veselības ministrija, nebija risinājums, tā bija savas problēmas novelšana uz citiem. Uz Ārstu biedrību, pirmkārt, un uz Valsts valodas centru, kur ir tikai 20 inspektori. Mums nav jācīnās ar nepareizi pieņemtu normatīvu aktu sekām," saka RSU Zobārstniecības fakultātes dekāne Ilga Urtāne.

Ņemot vērā Nacionālās apvienības iebildumus, valdība atlika šā jautājuma izskatīšanu. Nedēļas laikā koalīcijā būs jāpanāk kompromiss.