AT atzīst par pamatotu Rīgas domei uzlikto pienākumu piešķirt pašvaldības dzīvokli bez atlīdzības

Izskatāmajā lietā pieteicēja tēvam piederošā māja 1964.gadā piespiedu kārtā bez atlīdzības atsavināta valsts interesēs un nojaukta, nododot pieteicēja tēva ģimenei īrē dzīvokli. Pieteicējs sākotnēji pieteicās privatizēt minēto dzīvokli, bet tas nav bijis iespējams, jo par dzīvokļa īpašumtiesībām norisinājās ilgstošas tiesvedības, kuru rezultātā tas atzīts par denacionalizējamu un atdots bijušajiem īpašniekiem. Tādējādi valsts interesēs atsavinātā tēva māja pieteicējam nav kompensēta ar citu īpašumu.

AT atzina, ka apgabaltiesa ir pareizi interpretējusi tiesību normas un pareizi tās piemērojusi lietā konstatētajiem faktiskajiem apstākļiem. Likumā ir noteikta kārtība, kādā personai ir tiesības bez atlīdzības saņemt īpašumā pašvaldības dzīvokli, ja personai personīgajā īpašumā bijusī māja ir nojaukta sakarā ar zemesgabala atņemšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām un kā kompensācija par atsavināto īpašumu piešķirts dzīvoklis no valsts vai sabiedriskā dzīvokļu fonda.

AT norādīja, ka pieteicējs ir atzīstams par tiesīgu saņemt īpašumā bez atlīdzības pašvaldības dzīvokli, un dzīvoklis viņam piešķirams minētajos Ministru kabineta noteikumos norādītajā kārtībā. Rīgas domei ir uzdodams iekļaut pieteicēju personu, kuras ir atzītas par tiesīgām saņemt bez atlīdzības pašvaldības dzīvokli, reģistrā.

Apgabaltiesa arī pamatoti norādījusi, ka pieteicējs izskatāmajā gadījumā neprasa palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā. Senāts atzīst, ka apgabaltiesa spriedumā izvērsti un saprotami izskaidrojusi, kādēļ nav pamatots Rīgas domes viedoklis, ka jautājumu par dzīvokļa piešķiršanu pieteicējam pašvaldība var risināt tikai likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" noteiktajā kārtībā.

Senāta spriedums nav pārsūdzams.