Atdāvināt vai mainīt dāvinātas lietas? Pēc Ziemassvētkiem veikalos sāk atgriezt dāvanas

Cik bieži notiek dāvanu atgriešana, īpaši ja tās aizvien vairāk tiek pirktas internetveikalā? Un ko cilvēki domā par dāvinātu lietu maiņu vai atdāvināšanu?

Dāvanu sagādāšana mūsdienās daudziem saistās ar svētku komercializāciju. Lai lieki netērētu laiku un garas stundas neklaiņotu pa veikaliem, cilvēki arvien biežāk izvēlas dāvanas pasūtīt gan ārzemju, gan pašmāju interneta vietnēs. Arī internetveikals "220.lv" decembrī novēro trīs un pat četrkārtīgu pasūtījumu pieaugumu un likumsakarīgi tikpat palielinās arī atgriezto preču daudzums.

Ja atgriezt preci ārzemju internetveikalam ir sarežģītāk, tad Latvijā atliek vien preci nogādāt atpakaļ kādā no internetveikala filiālēm. Jāpiebilst gan, ka prece jāatgriež pircējam pašam. Dāvanas saņēmējs to apmainīt bez čeka nevar.

Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks skaidro, ka dāvanas pasniegšana tradicionāli nozīmē arī emociju un vēlējumu nodošanu līdz ar priekšmetu. Ja saņēmējs no dāvanas gatavs vieglu roku atteikties un prasīt čeku, no neērtām situācijām neizvairīties.

Ārzemēs otrpus okeānam čeku pievienošana dāvanām, lai saņēmējs to varētu apmainīt, kļūst par arvien ierastāku parādību, tikmēr eiropieši un arī LNT Ziņu aptaujātie iedzīvotāji to neatbalsta.

Daļa cilvēku ir gatavi no saņemtajām dāvanām atteikties un labprāt atrod tām citu praktisku pielietojumu, bet citi dāvanu atdāvināšanu nosoda.

Vienlaikus cilvēki atklāj, ka labprāt pieņem pašgatavotas dāvanas. Piemēram, jaunas vēsmas dāvanu pasniegšanā bija vērojamas krīzes laikā, kad daudzi dārgu dāvanu vietā tuviniekiem un draugiem sāka izgatavot dāvanas paši un svētkos pasniedza, piemēram, ievārījumus vai vasaras marinējumus.

Lai dāvana otram cilvēkam sagādātu patiesu prieku, speciālisti iesaka tai piešķirt simbolisku nozīmi un vismaz reizi gadā atteikties no personīgās gaumes un interesēm, bet iejusties dāvanas saņēmēja ādā.