Atšķirībā no Latvijas, Lielbritānijā autobusa šofera profesija ir cienījama, stāsta aizbraucējs
Ja Latvijā tie, kuriem ir ap 50 un uz augšu, jau skaitās gandrīz ar vienu kāju kapā, tad Lielbritānijā vecuma diskriminācijas nav un nemaz nedrīkst būt. Alvils Reinbergs, diplomēts biologs un bijušais Īrijas Latviešu biedrības runasvīrs, šobrīd Lielbritānijas Derbijas pilsētas satiksmes autobusu šoferis, stāsta, ka pie stūres ir redzēti pat 75 gadus veci kolēģi.
"Pirms aptuveni desmit gadiem dzīvoju Īrijas Republikā, strādāju lidostas autostāvvietā, kur prom lidojošie pilsoņi atstāj savus auto. Kompānijas menedžere ar lielām sirdssāpēm atlaida vienu kolēģi, jo apdrošinātāji negribēja apdrošināt darbinieku, kuram vairāk par 75 gadiem. Tad nu kungs pārgāja uz draudzīgo starppilsētu autobusu kompāniju, kur apdrošināšanas griesti bija 80 gadu," stāsta Alvils Reinbergs, kurš patlaban strādā Derbijas pilsētas satiksmē par šoferi un kurš jau pārkāpis 50 gadu slieksni.
Lielbritānijā darba intervijā neviens vecumu neprasīs
Viņš akcentē, ka Lielbritānijā darba intervijā nedrīkst jautāt personīgu informāciju, pat ne intervējamā vecumu.
Stāsta Alvils Reinbergs, Derbijas pilsētas satiksmes autobusu šoferis:
Stājoties darbā autobusu kompānijā, intervijā man klāstīja, kādi man būs labumi pēc 20, 25, 30 gadu nostrādāšanas. Nosmējos un teicu, ka man knapi 15 gadi līdz pensijai atlikuši. Tad intervētājs ļoti nopietni aizrādīja, ka intervijā viņi nedrīkstot zināt intervējamā vecumu.
Lielbritānijā autobusa šoferis ir cienījams cilvēks
Ja Latvijā autobusa šofera profesiju par prestižu gluži nenosauksi, tad Lielbritānijā autobusa šoferis ir cienījams cilvēks. Izkāpjot no autobusa pat lielās pilsētās, ir pieņemts pateikt "paldies". Vienīgie, kuri nesaka šoferiem paldies, esot imigranti.
"Pirms pāris gadiem atpūtas telpā sastapu jaunu kolēģi. Iepazināmies. Šis sāka stāstīt, ka esot tik priecīgs – pagājušajā nedēļā nokārtojis braukšanas eksāmenu autobusu firmas autoskolā, tas nozīmē jaunas iespējas, jaunu karjeru utt. Un, starp citu, šim pēc pāris nedēļām būšot dzimšanas diena – 63 gadi…," stāsta Alvils.
Rūpes par darbinieka veselību – ierasta lieta
Ja Latvijā medicīniskās pārbaudes notiek pēc "akls, kurls neesi – tad staigā" principa, tad Lielbritānijā veselības stāvoklis tiek pārbaudīts daudz nopietnāk.
"Līdz 45 gadu vecumam reizi piecos gados katrs profesionāls vadītājs aizpilda deklarāciju, ka viņam nav kādas konkrētas saslimšanas, kas varētu traucēt profesionāli vadīt autobusu vai smago auto. No 45 līdz 65 gadiem reizi piecos gados, bet no 65 gadiem reizi (!) gadā jāiet pie sava ģimenes ārsta, kurš vizītes laikā pārbauda veselību, aizpilda formu, tiek ņemti vērā arī tie dati, kas jau ir konkrētās personas failā. Ja šoferis valkā brilles, tad formai vienu lappusi aizpilda acu speciālists. Redze vispār ir katra paša ziņā – tiek rekomendēts ik pēc diviem gadiem to pārbaudīt. Aizpildīto formu un vecās tiesības sūta uz DVLA (CSDD analogs Lielbritānijā). Ja viss kārtībā, tad pēc dažām nedēļām saņem jaunas tiesības. Ja DVLA datorprogramma pēc saviem algoritmiem atrod kaut ko ne tā, tad tiek uzdoti papildus jautājumi ģimenes ārstam, šoferis tiek nosūtīts uz papildus pārbaudēm utt.," par savu pieredzi stāsta Derbijas autobusu šoferis, kuram jau pāri 50.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
