Augļkoku slimība bakteriālā iedega šogad konstatēta desmit vietās astoņos novados, kas ir neierasti daudz

Nobrūnējušas lapas, čūlas uz zariem un galā tāds kā sauss āķītis. Pirmo reizi šādi simptomi augļkokiem Latvijā tika konstatēti 2007. gadā. Un kopš tā laika augu slimība ir gājusi plašumā. Šogad tā ir skārusi jau astoņus novadus – tā ir konstatēta Kurzemē – Nīcā un Saldus novadā, Zemgalē – Rundāles novadā, Elejā, Svētē un Dobelē, Latgalē – Nīcgalē un Sventē, Rīgas reģionā – Ogres novadā un Birzgalē.

"Ziemas gandrīz nebija, to nevarēja iznīcināt vai nosalt, vasara bija silta, mitra, un tas jau šai baktērijai ļoti patika un tāpēc tā ļoti plaši izplatās," komentēja VAAD Augu karantīnas departamenta direktore Gunita Šķupele.

Ap katru infekcijas perēkli ir noteiktas buferzonas trīs kilometru rādiusā. Latvijā tādas ir 14.00.

"Baktērija lielākajā daļā konstatēta privātmāju dārzos, kur ir viena līdz divas ābeles vai bumbieres vai kāds cits saimnieka augs. Kas ir nepatīkami – ka šinī gadā divos bakteriālā iedega konstatēta divos komercdārzos, un vienā no šiem dārziem tiešām nodarījusi ļoti lielu postu," atzīst Šķupele.

Visi slimie un blakus esošie koki ir jāizcērt un jāsadedzina. (TAB) Šogad jau ir iznīcināti gandrīz 2000 koku. Pārsvarā ābeles un bumbieres.

Labā ziņa, ka cilvēkam bakteriālā iedega nav kaitīga. Pat ja tādu konstatē, ābolus drīkst ēst. Problēma ir tajā, ka komerciālā ziņā ar šādu ražu vairs neko nevar iesākt.

VAAD aicina iedzīvotājus ziņot, ja viņi ierauga bīstamos simptomus savā dārzā. Šogad jau saņemti 15 šādi ziņojumi. Tomēr apstiprināt bakteriālo iedegu var tikai laboratoriski izmeklējumi. Jo līdzīgi simptomi ir arī citām slimībām.

"Vispirms mēs taisām skrīnējošos testus, saprast, ir vai nav. Kad viens no tiem ir pozitīvs, tad mēs tālāk taisām uzsējumus. Un tas nozīmē, ka mēs tā kā dabūjam dzīvu baktēriju, un tikai, ja mēs esam dabūjuši tīrkultūru, var teikt, ka tā ir konkrētajā paraugā," pastāstīja VAAD Nacionālās fitosanitārās laboratorijās vadītāj Gunita Bokuma.

Ja netiek veikti fitosanitārie pasākumi, bakteriālā iedega ļoti ātri izplatās, pāris gadu laikā iznīcinot ābeļu un bumbieru dārzus. Turklāt infekcijas skartās saimniecības nedrīkst tirgoties ar stādiem. Nākamgad VAAD inspektori atsāks pārbaudes. Tās plānotas 2021. gada maija beigās vai jūnijā, jo diennakts temperatūrai nokrītoties zem 15 grādiem, bīstamā baktērija vairs nav aktīva.

Bakteriālā iedega ir ļoti bīstama augļkoku slimība, kas var izpostīt līdz 80% no augļu dārza stādījuma. Inficēties var ābeles, bumbieres, vilkābeles, pīlādži, klintenes, cidonijas, krūmcidonijas, korintes, kas pārsvarā ir Latvijas augļkopībai nozīmīgas augu sugas.

Labvēlīgos apstākļos baktērija ātri izplatās un ir grūti ierobežojama, un inficētie augi dažu sezonu laikā aiziet bojā. Bakteriālā iedega kā augu karantīnas organisms ir jāiznīcina, kā arī jāiznīcina ar šo slimību inficētie un iespējami inficētie augi. Bakteriālā iedega Latvijā pirmo reizi tika konstatēta 2007. gada jūlijā, un tika veiksmīgi ierobežota ar stingriem fitosanitārajiem pasākumiem.