Augsto valodas prasību dēļ Latvijas universitātes var zaudēt zobārstniecības studentus no ārzemēm
Pārāk augstu latviešu valodas prasību dēļ vadošās pašmāju universitātes varētu zaudēt simtiem ārvalstu studentu, kas pie mums apgūst zobārstniecības profesiju.
Latvijā noteiktā sertifikācijas procedūra paredz, ka studentam neatkarīgi no tā, kur viņš nolēmis strādāt – Latvijā vai ārvalstīs, ir jāapliecina valsts valodas zināšanas augstākajā C1 līmeni. Vairums ārvalstu studentu uz Latviju ierodas, lai apgūtu profesiju, nevis šeit strādātu – tāpēc par kārtību, ir neizpratnē.
Jautājuma risināšanā iesaistījušies politiķi, taču, kā jau ierasts ar valodas jautājumiem, arī šis varētu tikt politizēts.
Rīgas Stradiņa universitātes Zobu terapijas un mutes veselības katedrā mācās 220 studenti no ārvalstīm. Zinot, ka šeit var iegūt labu izglītību, kas nav tik dārga kā dzimtajā Vācijā, pirms pieciem gadiem studēt Rīgā sāka arī Nikolass Milovs.
Foto
Studiju maksa ir 15 tūkstoši eiro gadā. Nākamgad mācības plānots pabeigt un doties atpakaļ uz Vāciju strādāt, taču plāni ir nopietni apdraudēti. Atšķirībā no citām Eiropas Savienības valstīm Latvijā diploms nav pielīdzināms zobārsta sertifikātam. Lai to saņemtu, jāiziet sertifikācijas process, ko organizē Latvijas Ārstu biedrība. Viena no prasībām ir latviešu valodas zināšanas augstākajā – C1 līmenī.
Tas ir ļoti, ļoti augsts līmenis, ko ir teju neiespējami sasniegt, ņemot vēra, ka mācības mums pārsvarā notiek angliski. Emocionāli tā ir nopietna problēma, jo atbraucot to nezinājām – esam tik ilgi studējuši, esam investējuši lielu naudu un ļoti daudz laika. Es saprotu, ka prasības par valodas zināšanām jābūt, ja strādā Latvijā, bet vairākums no mums atgriežas dzimtenē.
Problēmas Latvijā studējušajiem stomatologiem sākās pirms pusotra gada, kad spēkā stājās jauna direktīva, kas nostiprina sertifikāciju. Saņemti pirmie signāli no Nīderlandes un Lielbritānijas, kur Stradiņu universitātes absolventiem liegts sākt strādāt. Izplatās runas, ka uz Latviju studēt nevar braukt.
Šonedēļ valdībā notika garas diskusijas, vai ārvalstu studentiem panākt pretī un atcelt prasību par latviešu valodas zināšanām. Pret ideju kategoriski noskaņota Nacionālā apvienība, kurai ir bažas, ka līdz ar to būs riski, ka Latvijā varētu praktizēt stomatologi bez valodas zināšanām. Ideju neatbalsta arī Ārstu biedrība, kam zobārstu sertifikācija ir ienesīgs bizness.
Premjerministrs gan uzsver, ka valodas prasību atcelšana attiektos tikai uz studentiem, kas nolēmuši strādāt ārvalstīs. Visiem citiem sertifikācija būt jāiziet, sākot darba gaitas.
Beigās šis Veselības ministrijas virzītais priekšlikums tika konceptuāli atbalstīts, taču priekšā vēl gaidāmas nopietnas cīņas, kad valdībā nonāks ministru kabineta noteikumu grozījumi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
